Autors Tēma: bērnība  (Read 722 reizes)

Offline dip

bērnība
« : Decembris 03, 2019, 22:34:42 »
Uz jautājumu - kādas būtu jūsu 3 vēlēšanās, šodien izdzirdēju atbildi: atgriezties bērnībā. Un vēlreiz, un vēlreiz.

Padomāju par sevi - es gandrīz neko neatceros no savas bērnības. Kaut kādus nesaistītus fragmentus. Un pavisam noteikti nav vēlmes tajā atgriezties. Bet zinu cilvēkus, kuri bērnību uzskata par skaistāko savas dzīves laiku.

Ja arī jums bērnība ir skaistākais laiks - tad kāpēc?


Offline Bob(i)s

Re: bērnība
« Atbildēt #1 : Decembris 03, 2019, 22:36:18 »
Nē, nav skaistākais. Joprojām ceru, ka skaistākais vēl būs.

Offline tuk

Re: bērnība
« Atbildēt #2 : Decembris 03, 2019, 22:39:31 »
Atgriezties? Drošivien nē. Bet skaists un galvenais bezrūpīgs - nenoliedzami.
Vēlāk nav bijis tiiīk daudz laika, kuru veltīt vienīgi sev. Ceru vēl vienīgi uz seniora vecumu. :P ;)

Offline Lilith

Re: bērnība
« Atbildēt #3 : Decembris 03, 2019, 23:11:16 »
Taa pilniibaa atgriezties negribeetu. Ja nu vieniigi atkal izdziivot kaadu iipashu mirkli, piemeeram, aizdoties atkal uz mezhu seenees ar vecmammu. Tas buutu jauki!

Offline Luīze

Re: bērnība
« Atbildēt #4 : Decembris 03, 2019, 23:31:13 »
Nekas nav atgriežams, lai ar cik skaists tas bijis, jo mirklis aiziedams ir sevi piepildījis... :)
Saglabāšu jaukās atmiņas par bērnību un skolas gadiem, bet atgriezties tomēr negribētu, jo viss ir mainījies un vienkārši jādzīvo tālāk.


Offline kvadra

Re: bērnība
« Atbildēt #5 : Decembris 04, 2019, 00:00:08 »
Nē, atgriezties noteikti negribētu. Neizjūtu bērnību kā savu laimīgāko laiku, un vismazāk jau nu gribētu vēlreiz iet skolā, pasarg dies'. Kad pabeidzu skolu, sajutos pārlaimīga kā no cietuma izsprukusi.
Man nepatika būt bērnam, ko visi komandē. Man patīk pieaugušā patstāvība, atbildība un tiesības. Tai skaitā tiesības pasūtīt tā patālāk.
Vienīgais, ko, salīdzinājumā ar bērnību, jūtos zaudējusi, tie ir mani tuvie, kas pa šiem gadiem aizgājuši viņsaulē...

Offline ragana

Re: bērnība
« Atbildēt #6 : Decembris 05, 2019, 15:41:34 »
Atgriezties? Nē!
Ir padaudz spilgtu atmiņu, tās vairāk saistās ar dabu.
Bezrūpība - reizēm bija, taču pārsvarā tikām pilnīgi iesaistītas lauku darbos. Pietika parādīties vecāsmātes acīs, kā tika nokomandēts uz pagrabu kartupeļiem asnus lauzt, ravēt bietes, iet sienu apgrozīt, šķīt un kapāt  biešu lapas, lasīt jāņogas un citus nebeidzamos darbus darīt.  Ja mācējām izsprukt, vienalga mūs varēja atrast upē plunčājoties. Tur gan vecajam fīreram kājas lāga
nenesa.  :rofl: Mežā mums klāt netika. :smile:
Skola bērnībā? Fui! Mācījos labi, bet vienalga, fui.

Offline tuk

Re: bērnība
« Atbildēt #7 : Decembris 05, 2019, 19:26:33 »
Ai, pienākumi un darbs, protams, bija. Ar bezrūpību biju domājusi vairāk atbildību. Nu, tādu putna 
brīvību... kad citi nav atkarīgi no tevis, tavām izvēlēm, kļūdām... kkā tā :) 

 

Copyright © sarunuforums.lv All rights reserved