Rakstīt atbildi

Note: this post will not display until it's been approved by a moderator.

Vārds:
E-pasts:
Nosaukums:
Ikona:

Verification:
Seši mīnus trīs ir:

shortcuts: hit alt+s to submit/post or alt+p to preview


Topic Summary

Izteicās: olgucis
« : Decembris 13, 2019, 12:03:56 »

Pamodos ap vienpadsmitiem. Sapnis garš ne pa jokam. Bet atceros tikai epizodes. Mēs, ar trim druškām aizbraucām uz Lietuvu, bet tā kā vēl bija palicis laiks, izmetam līkumu līdz Spānijai. Beidzot kaut kādā pilsētelē uz vakara pusi jāsāk mājupceļš, bet es jūtu, ka nu ir ziepes - man vairs nav somas. Somā ir viss - biļetes atpakaļceļam, nauda, pase, tiesības... Saprotu, ka man ir jāatgriežas pa to pašu ceļu, varbūt, kaut kur esmu somu pakārusi, kamēr bildējamies. Kaut gan, iespējams , kāds jau atradis un pievācis. Skuķi apsolīja pārbaudīt visas bildes telefonos un paziņot kur es pēdējo reizi bildējos ar somu. Tā kā līdz atpakaļceļam palika tikai trīs stundas, es steidzos atpakaļ. Atpakaļceļu neatceros. Droši vien būšu pievienojusies kādiem svētceļniekiem, jo atceros trīs pamošanās. Pirmo reizi pamodos kaut kādā cellē, Visi jau bija prom. Pie durvīm divi mācītāji pie apaļa galda dzēra tēju ar cepumiem un aicināja mani pievienoties. Vai dzēru , neatceros, bet atceros, ka visu laiku jāpiedomā pie vārdiem, ko saku. Otrreiz pamodos kaut kādā lauku kultūras namā. Zālē daudz tukšas gultas. Jautāju kur visi palikuši. Esot jau izgājuši uz filmēšanos. Skatos, tiešām uz trepēm čupojās kaut kādi nepazīstami aktieri. Gaida transportu. Līdz nonāku līdz pirmajam stāvam visa māja sāk brukt. Nodomāju, ka droši vien sākusies filmēšana un man jāpazūd. Trešo reizi pamostos vēlu vakarā kaut kādā privātmājā. Izeju uz lieveņa, pagalms tukšs. Kaut kur otrā pagalma galā stāv autiņš, kurā spriežot pēc visa, kāds pārītis risina savas intīmās problēmas. Apeju māju no otras puses - ļoti skaists skats - skaisti kopts ezers, burvīgas tāles, pāri ezeram šoseja, pa kuru brauc autiņš. Nodomāju, ka te droši vien reti kāds atbrauc, būs vien jāgaida rītdiena. Un beidzot pamostos savā gultā. Ceļojums galā - pulkstenis rāda 11. Un esmu mājā.
Izteicās: olgucis
« : Decembris 12, 2019, 22:07:16 »

aga, tas ir ļoti svarīgi - pamosties īstā brīdī  :talking:
Izteicās: kvadra
« : Decembris 12, 2019, 20:41:36 »

Man gauži reti rādās murgi, bet šoreiz biju laimīga pamosties.
Šausmene. It kā mācījos braukt ar traktoru. Tādu lielu, kuram galīgi nejutu gabarītus. Un nez kāpēc man lika braukt iekšā tādā kā milzu tornī, kurā ceļš vijās kā spirāle gar sienu uz augšu, arvien augstāk un augstāk... Spiežos ar traktoru pie sienas, brīžam sienu skrāpējot, jo brauktuve šaura, šaura, bet otrā pusē dziļa šahta bez kāda norobežojuma... Tā mēs rāpjamies arvien augstāk, līdz - brauktuve izbeidzas!  Izdzirdu instruktores balsi (viņa atrodas kaut kur priekšā) - un tagad brauc atpakaļ!  Man iestājas panika, jo jūtos iedzīta pilnīgā bezizejā - skaidrs, ka atpakaļgaitā pa to spirāli nobraukt nespēšu, gribu izkāpt, bet arī nevaru, jo manas kabīnes durvis ir pret sienu un otras virs tā bezdibeņa... Nav kur likties, saprotu, ka jāmēģina braukt atpakaļgaitā, bet mani stindzina bailes...
Tobrīd pamodos, laimīga tikusi vaļā no tā murga...



Izteicās: itta
« : Decembris 12, 2019, 20:08:43 »

Šodien sapnī redzēju savu bijušo un nez kāpēc kāds man pateica, ka viņam ir bijis insults, satikāmies (sapnī)... jā, kaut kā ļoti līdzi jutu, ka piekusis un samocīts un blaknes... turpinājumā nez kāpēc, man parādījās kaut kas matos un viņš man tos mazgāja ar kaut kādu ķīmiju, pēc tam viss pazuda un bija tāda mīlestības pilna gaisotne... ehhh, nez uz ko tas...
Izteicās: olgucis
« : Decembris 09, 2019, 10:46:44 »

Pēdējā laikā, kaut kā tie sapņi izgaist. Kāds mirklis pēc pamošanās un vairs neko neatceros. Šonakt arī, tikai kāda maza epizode. Omis ( jau sen nav starp dzīvajiem) guļ gultā, mēs ar māsu klusi nospriežam, ka īsti labi ar veselību viņai nav. Es atlaižu māsu uz darbu, saku, ka pieskatīšu. Tad nolemju, ka labi taču nav, vajag pie ārsta, varbūt tomēr var palīdzēt vai atvieglot stāvokli. Paņemu omi uz rokām un jūtu, ka viņai vispār vairs nav svara. Izeju gaitenī - tāds liels koridors ar augstiem griestiem. Meklēju ārsta kabinetu. Ģimenes ārsta vēl nav, bet kaut kādi citi speciālisti tomēr pieejami. Rindas arī ne īpaši. Paveru durvis kaut kādam kabinetam. Klientu it kā nav, ārsts ar māsiņu sēž. Izstāstu problēmu. Mani ļoti uzmanīgi un laipni uzklausa, bet redzu, ka neviens īpaši iespringt netaisās. Principā jau es tā kā saprotu, ka līdzēt neko nevarēs, bet man liekas, ka tomēr vajadzētu omi dabūt slimnīcā. Gaitenī satieku vēl kādu ārstu. Viss sākas no sākuma. Mani uzklausa, bet jau sarunas sākuma saprotu ka uz slimnīcu nav ko cerēt. Turpinājums vairs nebija par omi, bet to vairs neatceros
Izteicās: Raimonds1
« : Decembris 07, 2019, 23:16:09 »

Tā tas darbojas.
Izteicās: Minne
« : Decembris 07, 2019, 12:26:03 »

Atkal daudz un raibi. Pāris fragmentu.

Esmu draudzenes dzimšanas dienas ballē. Tāda pusgatava - draudzenes dāvanu vēlme neizpildīta, tādēļ esmu mazliet tramīga. jo plkst.12 tuvojas dāvanu publiska prezentācija. Cilvēku milzum daudz, mūsu kopējie studiju biedri, man nezināmi draudzenes vīra draugi, un nez kādēļ mani senie klasesbiedri pat no pamatskolas laikiem. Ar vienu no tālaika puišeļiem ejam dejot, un ar kaunu konstatēju, ka to nespēju - tinos, pinos un nespēju pielāgoties partnera vadībai, stulbi atvainojos un taisnojos.

Tā kā kāda komjauniešu laiku biedru tiesa. Apsūdzētajam priekšā atsevišķs galds. Man blakustelpā no plaukta jāpaņem maza spicglāzīte, jāielej tajā šņabis un jānoliek uz apsūdzētā galda. Tas nozīmētu, ka es viņu apsūdzu un uzskatu par vainīgu. Esmu mazliet uztraukusies, jo tas viss notiek publiski, es būtu pirmā un vrb vienīgā apsūdzētāja, tātad visa uguns uz mani, konfrontācija, atbildība (ja nu kļūdos un esmu netaisnīga?) un tā.
Eju pie glāžu plaukta, bet tur nekādu mazo glāzīšu vairs nav, tikai tādas - pusgraņonku lielumā un izskatā, pie tam netīras, ar zaļu "pieaugušas", un spicglāzītes daudzuma šņabis tādās milzenēs izskatīsies neiederīgi. Laiks spiež, izmēģinu liet gan vienā, gan otrā glāzē, novērtēju, iebāžu pirkstu šķidrumā, konstatēju, ka šņabis galīgi pašvaks, neesmu droša, vai tas vispār nav ūdens. Kkāda sekretāre atnāk un steidzina mani, es paķeru vienu glāzeli, otrā ieleju ūdeni, lai vainīgajam ir, ko uzdzert, un nesu uz apsūdzētā galdu. Tur redzu, ka priekšā jau saliktas vairākas šņabja glāzītes - dažāda izskata, lieluma un dzērienu daudzuma - tātad es neesmu vienīgā apsūdzētāja, un mani pārņem patīkama sajūta, jūtos drošāka un pārliecinātāka par sava lēmuma (apsūdzēšanas) pareizību
Izteicās: Bob(i)s
« : Decembris 07, 2019, 12:21:33 »

Tās fizkultūras tarbiņas ar kedām man šad tad ir sapņos rādījušās
Izteicās: Spārka
« : Decembris 07, 2019, 12:08:17 »

Man atkal apavu epizode. Mācos pamatskolā, jāņem maiņas apavi līdzi, bet tie ir tādas ļoti augstpapēdīgas kurpes :D
Izteicās: Minne
« : Decembris 07, 2019, 12:04:51 »

Cerams, Tavs sapnis pravietisks, Elzzy!
Izteicās: Elzzy
« : Decembris 07, 2019, 11:48:09 »

Šorīt dīvainais sapnis bija. Viss sākās tjipa vīna veikalā "K***" ( būs tāds drīz Rīgā), iekārtots kā kaut kāda klase - parastie anteresola plaukti, tajos lejā pudeles, augšā grāmtas, kaut kāds jaunēklis tjipa pasniedz pamatus. Es esmu ieskrējusi tikai garām braucot, jo jādodās uz otro kārtu sapņu darbā. Paralēli apmācībām staigā cilvēki, pērk vīnus, un pie katra nācēja augšējie grāmatplaukti krīt.
Nākošā epizode - sapņu darbs, dzīvē veikals maziņš, sapnī arī - es ieeju, novelku jaku - nez kā zinu kur pakaramais, nāk veikala vadītāja ar puķēm, sasveicinamies. Paralēli ir uzradušies veikala "K" īpašnieki, un sapņu darba šefs. "K" īpašnieks sāk runāt, ka viņiem mani vajag, bet veikala vadītāja spiež man puķes rokās un saka - nevienam nedosim, paši paturēsim....
Izteicās: Luīze
« : Decembris 05, 2019, 21:57:22 »

Sapnī bija epizode, ka esmu ielūgta kāzās... Precas dāma labākajos gados, pēc 50, krievu tautības, pakupla miesās, bet labi kopta, simpātiska, saimnieciska.... un nevainīga. Viņai pirmās laulības, beidzot ir sagaidījusi īsto vīrieti. Satieku jauno sievu pēc kāda laika, šī nelaimīga un joprojām nevainīga. Jo vīram nestāv....
Jāpiebilst, ka tos cilvēkus nepazīstu dzīvē un neatpazinu sapnī.
Izteicās: Minne
« : Novembris 26, 2019, 10:10:09 »

Man šonakt sapnī bija sanākuši draugi vīnu degustēt... tā degustēja, ka man beigās žēl palika, ka izdzers visu. Pasakiet tagad, kāds ir atslēgas vārds - vīns vai skopums? :)
 

Avaritia

 :mrgr:
Izteicās: daddy
« : Novembris 26, 2019, 09:24:35 »

Man šonakt sapnī bija sanākuši draugi vīnu degustēt... tā degustēja, ka man beigās žēl palika, ka izdzers visu. Pasakiet tagad, kāds ir atslēgas vārds - vīns vai skopums? :)
 
Izteicās: reno
« : Novembris 26, 2019, 07:37:59 »

Es ar helikopteru tiku vesta uz itāļu viesībām ar orķestri un man atradās 2 brālēni, viens baigi smuks. Bet mājās es biju atstājusi kaķi bez smilšu kastes un mazliet uztraucos
Copyright © sarunuforums.lv All rights reserved