Rakstīt atbildi

Note: this post will not display until it's been approved by a moderator.

Vārds:
E-pasts:
Nosaukums:
Ikona:

Verification:
Septiņi plus divi ir:

shortcuts: hit alt+s to submit/post or alt+p to preview


Topic Summary

Izteicās: Minne
« : Janvāris 16, 2020, 10:02:25 »

Laikam atkal sanāks gari  :f-palm:

Jāiet pie fotogrāfa taisīt bildi. Iepriekš visādas ņemšanās, viņam daudzi klienti, ar kuriem viņš pazūd citā telpā, pēc tam citu priekšā arī mani sauc šajā telpā. Kaut kad pa vidu mani nofotografē ar kādu ierīci, tā kā datoru.
Gaidot bildes, izeju uz ielas, kur satieku senu studiju laika draudzeni. Stāstu viņai, ka naktī redzēju sapni - it kā mājas kāpņutelpā noslepkavots vīrietis, ar stikla gabalu viņam iedurts kakla kreisajā pusē.
Dodos pie fotogrāfa pēc bildēm. Nuuu...tā...kkas stilā un apgaismojumā ne tā. Fotogrāfs parāda paraugu, kā vēl varētu. Saku, ka gribu tā. Ejam studijā, un viņš mani nofoķē ar parastu, mazu aparātiņu, viss čikiniekā.

Eju uz mājām. Sagaida mani kkāda draudzene un satraukti stāsta, ka pirms stundas mūsu kāpņutelpā noslepkavots vīrietis - ar nazi kaklā, un tieši kreisajā pusē. Esot palikušas vēl asinis kāpņutelpā. Eju atpakaļ kāpnēs skatīties, jo, mājās nākot, neko nebiju ievērojusi. Kāpņu telpā pie griestiem vecie, pamatīgie padomju radiatori, un no tiem pēkšķi sāk tecēt asinis. Aši ķeru spaini un lieku apakšā. Tek asinis un pēkšņi arī ūdens, un sķidrumi spainī nesajaucas - tīrs ūdens un asins recekļi.Atstāju spaini un atgriežos dzīvoklī un saku draudzenei, ka nekādas asinis trepēs neredzēju. Viņa saka, nē, asinis nebija uz trepēm, bet uz lentera. Nja, uz lenteri es neskatījos. Tad man ienāk pratā - klau, bet es taču to notikumu nosapņoju, pilnīgi precīzi un tieši reālajā slepkavības brīdī to kādam stāstīju (pie fotogrāfa studiju biedrenei), Eiiii, tas jau izskatās pēc gaišredzības, manī laikam mostas īpašas spējas.

Tad ar kārtējo draudzeni kkur dodamies. Viņa stāsta par īpašu maršrutu, skaistu, ainavisku. Saku, ka man ir karte, attālums ļoti optimāls, kādi 10km. Tomēr karti nesameklēju, un ejam tāpat. Izrādās, maršruts ir 60km garš, un draudzene saka, ka mums tam vajadzēs 4 dienas, ar gulēšanām lauka apstākļos un tā. Tad ceļš kļūst mitrs, slapjš, mēs ejam kā pa purvu. Cenšos trāpīt draudzenes pēdās, jo, kā jau purvā, jābūt ļoti uzmanīgam. Nākamajā brīdī jau esam tajā pļurzā līdz krūtīm, turklāt draudzene mētā jautrus kūleņus, ar galvu iekšā, mati slapji. Es iekšēji mazliet šausminos, ka viņa savā līksmajā aizrautībā to nemana
Izteicās: reno
« : Janvāris 16, 2020, 09:12:04 »

Pēdējās nedēļas sapņi īsi un parasti pat neatceros. Pie tam "bāzēti"pavisam nesenā, pat iepriekšējā vakara, notikumā vai informācijā. Parasti bija ar kādu 2 nedēļu nobīdi

No paša rīta, pēc 2.x aizmigšanas sapņoju, ka piebraucu pie vienas zināmas kafejnīcas, ieeju iekšā, bet tur visas vitrīnas tukšas, tikai kaut kādas atsevišķas baltas kūciņas. Prasu, vai tās ir ēdamas.Blakus telpā uz galda salikts šo kūku krāvums, viss balts, un virsū uzbērta tāda kaudzīte, vienkāršs smalkais cukurs. Tas esot priekš konkursa

Vakarvakarā skatījos Austrāļu  pavāru sacensību, pa dienu uz galda stāvēja  žurnāls, kur uz vāka tāda kūka, kādu taisīju vienam senam konkursam...
Izteicās: tuk
« : Janvāris 15, 2020, 14:01:51 »

Kā kuru reizi. Man mēdz gadīties, ka pamostos piekususi pēc tās dīvainās infas pārstrādes.
Izteicās: Minne
« : Janvāris 15, 2020, 11:19:34 »

Gudri sapņi reti gadās

Man sapņi un iespēja sapņot liekas brīnišķīgs bioloģisks "izgudrojums", ļoti gudrs
Izteicās: reno
« : Janvāris 15, 2020, 10:26:36 »

man arī kaut kas kulinārisks -tādā kā pasākumā es stāvu malā ar kaut kādiem pīrāgiem. Sadomāju pacienāt, pārlaužu un uztaisu kā saldējuma konusu ar tādu kā maltās gaļas bumbu un cienāju francūzi, kas itkā runā angliski, bet nevar saprast nevienu vārdu
Izteicās: Emīlija
« : Janvāris 15, 2020, 09:28:06 »

maisīju kūku. no vakardienas biezputras + putukrējums + olas + kaut kas brūns. bij baigi jāspaida kunkuļi, putras... domāju - nekas nekas, jābūt labi
cept bij paredzēts no folijas izlocītā kvadrātā
Izteicās: tuk
« : Janvāris 14, 2020, 22:48:26 »

Kas tur stulbs, drīzāk laikmetīgs ;)
Izteicās: Bob(i)s
« : Janvāris 14, 2020, 22:32:37 »

Gudri sapņi reti gadās
Izteicās: lumbergs
« : Janvāris 14, 2020, 22:30:11 »

Drīzāk murgs tas bija, strādāju kaut kādā fabrikā, kur iepazinos ar jaunu sievieti. Viņa man teica, ka esot precējusies ar savu draudzeni un gaidot bērnu, tikai nevarot zināt, kura no viņām īsti ir stāvoklī. Vēl viņa teica, ka esot ļoti auksti, es solīju breikā iedot savu cepuri un cimdus, atvainojos, ka cimdi bez pirkstgaliem, bet viņa teica, ka tieši pirkstgali visvairāk salstot, pataustīju- bija ar ledusauksti.  :bbs: Kaut kas stulbs, vai ne?
Izteicās: Minne
« : Janvāris 13, 2020, 09:49:08 »

Sapnis smuks kā psihoterapeita sapnis  :in-love: :smile:
Izteicās: ragana
« : Janvāris 13, 2020, 09:44:20 »

Mani dara uzmanīgu 108. telpa - jau otrreiz es šos ciparus nosapņoju. Nevaru atrast asociāciju, kādēļ tieši šis skaitlis..
Nu, ja no numeroloģijas viedokļa (vienīgais, kas man ienāca prātā), tad palasi par skaitli 9 (parasti numerologi reducē skaitli līdz viencipara): :)
https://webcache.googleusercontent.com/search?q=cache:DSKItOF04UYJ:https://www.veduvieda.lv/mangala/+&cd=1&hl=lv&ct=clnk&gl=lv&client=firefox-b
Izteicās: Bob(i)s
« : Janvāris 13, 2020, 09:39:24 »

Mani dara uzmanīgu 108. telpa - jau otrreiz es šos ciparus nosapņoju. Nevaru atrast asociāciju, kādēļ tieši šis skaitlis..
Izteicās: olgucis
« : Janvāris 13, 2020, 09:35:23 »

kā es jums saku - tur pašos augstākajos plauktos  briest kaut kādas ziepes  :thinking:
Izteicās: Spārka
« : Janvāris 13, 2020, 09:31:01 »

Ļoti, ļoti patīk Bob(j)a apraksts.
"Gribētu nopirkt pie vadītāja, bet saprotu, ka divas problēmas neļauj to izdarīt - man nav naudas un tramvajam nav vadītāja." - vispār ir pērle :)
Izteicās: Bob(i)s
« : Janvāris 13, 2020, 09:21:23 »

EpizodeNr.1
Kaut kur Mežaparka rajonā pie VID iekāpju 3. tramvajā. Tramvajs vecais, apaļais, dzeltenais, ja kāds vēl tādus atceras. Braucu, man jātiek it kā līdz Bērnu pasaulei, bet saprotu, ka man nav biļetes. Gribētu nopirkt pie vadītāja, bet saprotu, ka divas problēmas neļauj to izdarīt - man nav naudas un tramvajam nav vadītāja. Tramvajs brauc caur kkādiem krūmājiem, es apskatu visus pasažierus, vai kāds neizskatās pēc kontroliera un ar atvieglojumu saprotu, ka līdz nākamajai pieturai kontroles nebūs. Pietura ir savādas kraujas malā un tur lejā, iespējams, ir kiosks, kur var nopirkt biļeti. No kraujas lejā ved ļodzīgas metāla kāpnītes, taču nokļūt uz tām var tikai lecot un ķeroties trošu margās. Tā, uz trepītēm nokļūstu, kāpju lejā. Augstums liels, kā 16 stāvu mājai. Kāpjot redzu, ka pretī uz augšu kāpj 3 džeki. Saprotu, ka būs jākaujās. Kad pietuvinos džekiem, konflikts it kā sākas, taču tas nav īsti kautiņš, bet konflikts vārdiskā formātā, diplomātiskā stilā. Tas turpinās jau citā vietā - it kā Saeimas sēžu zālē, kas beigu beigās ir skolas klases telpa. Viens pavisam nepatīkams oponents ir A.Kaimiņš, kas kaut ko vervelē, sēžot solā pie sienas. Galvā viņam zila džinsu cepurīte ar nagu - tāda kā bēbītim. Man noteikti ir ar pļauku jānosit viņam tā cepurīte nost. Lai arī sapnī tas parasti neizdodas, šoreiz man sanāk kraut viņam pa ausi ar plaukstu un cepurīte aizlido. Es nopriecājos, ka sapnī tas izdevies (it kā saprotu, ka sapnis). Taču tad sāk strādāt ētikas komisija, kas atzīst, ka viss jau ir labi, viņš bija pelnījis un katrs to gribētu izdarīt, bet tomēr tā darīt nedrīkst. Tomēr izlemj mani nesodīt...


EpizodeNr.2
Kaut kāda nezināma garlaicīga balle kādā nelielā telpā. Ar galdiem. Saprotu, ka man kabatu spiež atslēgas un maks, ielieku tos somā, somu zem galda. Tad, izrādās, ka trūkst lektoru un mani pierunā novadīt nodarbības kursantiem. Piekrītu, kaut 15 gadus to neesmu darījis. Jādodas uz 108. telpu 16 stāvu mājā, it kā Preses namā, it kā Agropromā. 1. stāvs. Es novadu pirmās nodarbības iepazīšanās daļu, skatos, stunda pagājusi, jādod pārtraukums. Saku, ka 10 min pārtraukums, bet pašam man jāuzkāpj augšā - uz 8. stāvu uz biroju atzīmēties. Ēka ir ļoti veca, mani brīdina, ka lifts var sabojāties un iestrēgt, lai kāpjot pa kāpnēm. Atšķirībā no EpizodesNr.1, tagad man ir jākāpj uz augšu. Labi, saprotu, ka laika nav daudz, meklēju trepes. Atrodu tādas dīvainas pie sienas izbūvētas dzegas/kāpnes ap ~ 20 cm platas ar kalta metāla zemām margām un lenteri kā teātrī - ar sarkanu samtu un tresēm. Tur vēl ir kaut kāds vīriņš, tipa kā liftnieks, bet tikai šajā gadījumā viņš palaiž kāpt pa kāpnēm. Viss jau būtu labi, bet uz šaurajām kāpnēm ar viņu jāsamainās, un viņš nav pārāk tievs. OK, es tieku tālāk, pārvaru kaut kādus sešus stāvus. Septītajā kaut kādas krievu vecenes pagadās uz tām pašām kāpnēm, sāku skaidrot, cik vēl jākāpj, jo pēc pulksteņa pārtraukums jau ir cauri. Sāku bažīties arī par maku un atslēgām, kas palika somā, ka kāds nenofenderē. Beigās noskaidroju, ka esmu 7. stāvā. Tagad galvenais nepašaut garām 8.jam. Meklēju kāpnes. Tās ir pavisam citādas, milzīgi platas, pelēkas kāpnes, kur augšā nekā neredz, tur ir tumsa. Uzkāpju līdz vienam kāpņu laukumam, saprotu, ka vēl viena kāpņu daļa jākāpj. Sajūta kā datorspēlēs - plašas spocīgas kāpnes, tālāk tumsa.. Pēc pulksteņa saprotu, ka pagājusi jau stunda, nezinu, kas tur lejā ar kursantiem, saprotu, ka lai nokāptu lejā, arī daudz laika paies. Bet es kāpju atlikušo posmu līdz astotajam stāvam uz tumsu. Tadaaaaamm! Signāls it kā kad datorspēlē izpildīts līmenis...
Rīts..
Copyright © sarunuforums.lv All rights reserved