Noskaņojums > Dienas pļāpa

sapnī kas tik nenotiek...

(1/179) > >>

Emīlija:
... eju uz darbu, smukās laiviņkurpēs, smukā kleitā. paskatos uz kājām - vui, kādas baltas, viss iedegums jau nogājis... a pēdas brūnas nezkāpēc, un tas brūnums ar adījuma rakstu lien no kurpēm, var redzēt. Ā, atcerējos - es tak naktī adītajās čībās gulēju (vispār jau nav man tādu, bet nu...), būs no gaisa mituma sakrāsojušās. Tikmēr ir uzradusies mežģīne, kas to brūnumu piesedz. Ai, iešu ātri, nepamanīs...

 :)

Spārka:
Man šonakt frizūru taisīja frizieris, kas bija Uldis Marhilēvičs. Notika tas mums piederoša (sapnī) krodziņa mākslinieku ģērbtuvē. Pa starpām Marhils piedzērās, un frizūra palika pusratā. Es teicu S.kungam - tu viņam nemaksā, viņš saka - es jau 20 eur iedevu :D
Un frizūra bija a ļa franču bize.
Tagad es gribu franču bizi.

Emīlija:
jau san gribēju šādu tēmu atvērt, un sapņus pierakstīt. jo - pamosties, atceries, nobrīnies - un aizmirsti... a ja uzreiz iebaksta, vēlāk var palasīt un pabrīnīties par zemapziņas spēlītēm... :)

oi. un ar šo ierakstu es esmu kļuvusi par veterānu...

Broņa:
Es jau neatceros un nevaru visu izstāstīt. Bet sapnis bija muzikāls, es atkal pēc ilgiem laikiem muzicēju, dziedāju korī, pat solo. Tur bija dažādi cilvēki no visādiem maniem dzīves posmiem, Trix arī nezinu, kāpēc tur bija.
Tad citā sapņa daļā stiepu no bibliotēkas grāmatas (Misiņa, kur nemaz grāmatas nedrīkst ņemt), līdzi man bija kāds sens brūtgāns, kurš jau ir citā saulē.

flyingcat:
Es klīdu pa svešu pilsētu, tādu, skaistu, drusku līdzīgu Tallinas vecpilsētai (vai latviski Talina tagad arī jāraksta ar diviem "n"?) Visādi cilvēki nāca pie manis runāties, bet man bija jāsagaida rīts. Bija tāda interesanta meitenīte, ap gadiem 12, man likās sapnī, ka viņa ir pilna ar apslēptiem talantiem...bija kaut kādi iedzēruši puiši, tos es atšuvu (refleksi nepazūd pat sapnī!), un vēl man bija tāds jocīgs mocis, ar kuru es nemācēju braukt, bet ļoti gribējās pamēģināt. Vispār es pa sapņiem bieži vadu svešus vai zagtus braucamrīkus :) bet šoreiz kaut kā nesaņēmos...un vēl es nebiju droša, kāda nauda ir tajā pilsētā, un vai man tāda ir, tāpēc nekur negāju iekšā. Tad paskatījos uz debesīm, sapratu, ka drīz būs rīts...un pamodos :)


Labrīt!

Navigation

[0] Message Index

[#] Next page

Atbildēt

Go to full version