Bērns, kas nepalīdzēja vecmātei
Reizi vecā, labā vecmāmiņa
Bija mirusi un apglabāta.
Ilgi gulēja tā kapa bedrē,
Līdz tai apnika, – tā rakās laukā.
Garām gāja bērns, – teic vecmāmiņa:
"Atnes uguni man sasildīties,
Lai no uguns atmostos uz dzīvi!"
Bērns tai neklausīja, neatnesa, –
Vecā māmiņa no jauna mira.
Būtu toreiz bērns tai paklausījis,
Nesis uguni, ko sasildīties,
Nebūtu mums visiem tagad jāmirst:
Mūs gan apraktu, mēs raktos laukā,
Atkal atmostos no siltās uguns.
– Bet nu galīgi mums jāmirst tagad
