Rakstīt atbildi

Warning: this topic has not been posted in for at least 120 days.
Unless you're sure you want to reply, please consider starting a new topic.

Note: this post will not display until it's been approved by a moderator.

Vārds:
E-pasts:
Nosaukums:
Ikona:

Verification:
Pieci plus pieci ir:

shortcuts: hit alt+s to submit/post or alt+p to preview


Topic Summary

Izteicās: Samotrākes Nīke
« : Septembris 24, 2017, 12:48:37 »

Jā, man ir dažas tuvas draudzenes - viena vēl no smilšu kastes (agras bērnības), un četras no vidusskolas laikiem, plus ļoti labas un draudzīgas attiecības ar dažām kolēģēm, ar kurām kopā strādāts un arī tusēts ilgus gadus. Skolas gadu draudzenes gan liktenis izkaisījis pa pasauli, bet kad tiekam kopā, tad viss ir tāpat kā agrāk, tas nekas, ka ilgi neesam redzējušās :) Tusēšanās forumā (vēl vecajā) man arī ir devusi vienu jaunu draudzeni, tā ka forums tiešām ir vērtīga lieta :)

Bet "līdz pēdējam sīkumam" atklāties varbūt tomēr nevajag, ne viss ir jāstāsta pat tuviem draugiem. 
Izteicās: ineshuks
« : Septembris 24, 2017, 07:27:32 »

Muljkjiibas
Izteicās: Zigfrids
« : Septembris 23, 2017, 21:07:34 »

Cilvēks, kuram nav draugu, ir nabadziņš un kkas ar viņu nav kārtībā 100%


Nepiekrītu.
Ir cilvēku kategorijas, kuriem pēc definīcijas draugus klasiskā izpratnē atrast ir gandrīz neiespējamā misija.
Pirmkārt, uzņēmēji un augsta (oi, pat augsta līmeņa vadītājam nav jābūt) līmeņa priekšnieki. Tā iemesla pēc, ka jebkura patiesa draudzība vienmēr ir balstīta uz kkādām kopīgām vērtībām, tiem cilvēkiem ir patiesi grūti atrast citus, kuri ir spējīgi un domā līdzīgās kategorijās. Kategorijas "pudelesbrāļi" utml. te noteikti nederēs. Tāpat, attiecībā uz izklaidēm ... Nav tas līmenis, lai draudzētos ar auto tūningotājiem vai citiem, kuri piekopj vidusmēram un vidējienākumiem raksturīgo brīvā laika pavadīšanu. LV vispār cilvēks, kurš pakāpjas pakāpienu augstāk organizācijas hierarhijā visai bieži savā iepriekšējā vidē momentā nokļūst izstumtā statusā, t.i., bijušajai draudzībai - beigas. Ar priekšnieku, - attiecības vairs ne kā ar līdzvērtīgo, bet - kā jau ar priekšnieku.
Otrkārt, cilvēki, kuri mūsdienās nav ar masai piemītošo patērētāja, bet - vērtību radītāja - domāšanu. Arī tādiem būs grūti vai neiespējami īstus draugus atrast šodienas apstākļos.
Izteicās: Nāra
« : Septembris 23, 2017, 11:49:49 »

Cilvēks, kuram nav draugu, ir nabadziņš un kkas ar viņu nav kārtībā 100%
Izteicās: taj
« : Septembris 23, 2017, 11:10:49 »

Bet protams. Tikai vai nav tā, ka to, kas ir draudzība, cilvēki pārsvarā saprot, bet ar mīlestību - tā ir kā ir.

Jā, tur varu piekrist. Jo mīlestība ir tuvāka, intīmāka, stiprāk dod arī pa nerviem! Re, draudzene aizbrauc vakarā uz viņas mājām vai, nu kaut vai, pēc ilgāka pasākuma, draudzene dodas savu ceļu, kamēr mīļotais - nu, tur jau ir vesels komplekts, komplekss, un nevar tā ņemt un atpūsties arī vienam no otra, vai ņemt un uzreiz sakopot domas, tā pamazām, kā vajag, tāpēc arī nereti uzreiz klāt piezogas šaubas, a ja nu... Tāpēc, ka mīlestība ir daudz nopietnāka, tāpēc arī šaubas tur ir nopietnākas. Likumsakarīgi. Bet tāpat arī, tāpēc, ka mīlestība ir daudz nopietnāka, tā ir arī daudz dziļāka un skaistāka, un lielāka, un būtiskāka dzīvē!

Bet salīdzināšana starp mīlestību un draudzību nav īstais ceļš, mandomāt. Šeit tikai bij pāris teikumos mazas pārdomas, citējot.
Izteicās: ineshuks
« : Septembris 23, 2017, 08:20:35 »

Kaut arii manii ir gana izteikta neuzticiiba cilveekiem,ti, "liidz galam" nesaku nevienam, par gana daudziem zinu daaaudz vairaak kaa vinji par mani... taatad katram savs liimenis/vajadziiba daliities...
Cilveekus, kuri saka, ka vsp nav draugu un tos nevajag- nesaprotu...
Ja nu kaads shizotips varbuut...
Bet draugi dziives laikaa var mainiities... dazhaadu iemeslu peec...
Izteicās: Lilith
« : Septembris 23, 2017, 00:34:47 »

Man laikam paveicies - ir trīs labas draudzenes (divas no skolas laikiem, viena netīšām satikta kopīgā pasākumā). Skolas laiku draudzenes satieku reti, nekomunicējam ikdienā, bet, kad satiekamies, tad ir sajūta, ka nekad neesam šķīrušās. Zinu, ka varu paļauties/ paprasīt palīdzību utt. Man vienmēr ir bijušas labas draudzenes un ļoti maz paziņu. Vispār, kopumā nevienam neuzticos, bet šie daži cilvēki ir spējuši mistiskā veidā izkļūt cauri manai ''aizsardzības sistēmai'' un turklāt vēl paciest gadiem manu nelāgo raksturu. :) Ceru, ka draudzība turpināsies, bet apzinos, ka visādi notiek. Dabiska lietu kārtība.. Sāpīgi, bet katram galam jauns sākums.
Izteicās: dip
« : Septembris 23, 2017, 00:07:03 »

Dip, to tā tomēr nevar viennozīmīgi pateikt. Draudzības arī paiet. T.i., būs cilvēki, kam paiet kopumā. Un paiet gan draudzības, gan iemīlēšanās. Bet tāpat būs cilveki, kam nepaiet, nedz draudzības, nedz iemīlēšanās. Un būs cilvēki, kas savārstīsies kaut kur pa vidu starp to un to. Tur nav stāsts par to, kā ir pareizi un īsti, un kā nav. Katrs gadījums būs savs.

Bet protams. Tikai vai nav tā, ka to, kas ir draudzība, cilvēki pārsvarā saprot, bet ar mīlestību - tā ir kā ir.
Izteicās: taj
« : Septembris 22, 2017, 23:14:51 »

Dip, to tā tomēr nevar viennozīmīgi pateikt. Draudzības arī paiet. T.i., būs cilvēki, kam paiet kopumā. Un paiet gan draudzības, gan iemīlēšanās. Bet tāpat būs cilveki, kam nepaiet, nedz draudzības, nedz iemīlēšanās. Un būs cilvēki, kas savārstīsies kaut kur pa vidu starp to un to. Tur nav stāsts par to, kā ir pareizi un īsti, un kā nav. Katrs gadījums būs savs.
Izteicās: dip
« : Septembris 22, 2017, 22:42:51 »

Kas ir draudzības pamatā? Kāpēc bieži vien iemīlēšanās pāriet ātrāk nekā draudzība?
Izteicās: dip
« : Septembris 22, 2017, 22:39:56 »

Nu nē, tās ir dažādas kategorijas "draugs" un "paziņa".

Nu bet es taču saku - draugs ir draugs, labs paziņa ir labs paziņa.
Izteicās: reno
« : Septembris 22, 2017, 21:31:19 »

Ir jau vēl daudzas pakāpes pa vidu
Izteicās: Nomade
« : Septembris 22, 2017, 21:05:40 »

Nezinu, draugs ir draugs. Tāds īpašs. Ne paziņa, ne labs paziņa.

Nu nē, tās ir dažādas kategorijas "draugs" un "paziņa".
Izteicās: taj
« : Septembris 22, 2017, 20:56:43 »

Hmm. Pirms laika man bija tēma par draudzību. Atceros, toreiz es mazliet izbrīnījos, ka vairāki cilvēki no šejienes tā zināmā mērā skeptiski attiecās pret tādu izteikti atklātu draudzēšanos. Bet tagad. Nu, tagad es tam pat piekrītu.

Jā, man ir draudzenes. Vairākas. No skolas laikiem un no studiju laikiem. Un darba kolēģe, ar kuru arī draudzējamies, pa laikam aizejam uz kopīgiem pasākumiem arī ārpus darba, kas vairs jau nav pienākums, bet ir abu vēlme. Tad vēl ir pastkartīšu draudzenes un vēstuļu draudzene.

Un man šķiet, ar tagadējo prātu, ka ir jau tā tomēr, ka nesanāk no jebkura cilvēka saņemt jebko. Dažreiz taču mēs arī idealizējam. Vai tad ne? Mums liekas, ka cilvēks tā un šitā. Bet vilšanās savā ziņā ir saskaršanās ar realitāti, ar ilūziju sabrukumu. Bet tur nu neko nevar padarīt. Un tas arī nenozīmē, ka par varēm jāturpina draudzēties. Nē, ja uz to pusi iet dabiski, tad ir normāli iet arī katrai uz savu pusi. Tikai. Drāmas tur nav. Tas nav nekas ārkārtējs, nekas traģisks. Kopumā. Sevī jau sirds pasāp, skaidra lieta. Bet vispār dzīvē, tā notiek. Sastopas cilvēki, saietas, bet dažreiz arī apsīkst saiešanās, pēc laika tā atkal var atsākties, bet var arī neatsākties. Un tas ir normāli.

Un sev es tagad dažkārt atgādinu, ka te nu tas ir - man pašai ir tieksme idealizēt. Bet to savukārt jāmācās mazināt. Nav vērts. Galīgi ne. Labāk tā reālistiskāk, par daudz nesaceroties, bet, protams, baudot un priecājoties jaukajos brīžos.
Izteicās: dip
« : Septembris 22, 2017, 20:50:29 »

Nezinu, draugs ir draugs. Tāds īpašs. Ne paziņa, ne labs paziņa.
Copyright © sarunuforums.lv All rights reserved