Autors Tēma: Kur lienam mēs ar padomiem...  (Read 1269 reizes)

Offline Camma

Kur lienam mēs ar padomiem...
« : Jūnijs 16, 2016, 19:48:36 »
 Lasu te strīdiņu par olšūnām. Varētu smieties skaļi, ja nebūtu skumji...
Dzīvoja reiz jaunkundze, kura pamazām un pašai nemanot pārgāja vecmeitu kategorijā. Nu, tā dzīve ievirzījās. Kad atskārta, ka grib mazuli, izmēģinājās visvisādi, pāris reizes ļoti bēdīgi-neveiksmīgi. Tā nu kundze dzīvoja viena pati, iztika itin labi. Lauku inteliģence padomijā varēja izdzīvot ar algu. Kaut kā negaidot sanāca, ka tomēr mazulis kundzei pieteicās - un nevis viens, bet uzreiz divi! Kamēr mazuļus gaidīja, viss nekas, bet ik pa brīdim jāatrādās īpašajiem speciālistiem Rīgā. Vienā tādā atrādīšanās reizē negaidot mazuļi bija klāt. Vārguļi, pirms laika dzimuši. Uz laukiem ar tādiem nebrauksi, vēl jo vairāk - viena. Ko nu? Paldies Dievam, risinājums atradās - turpat netālu dzīvoja vecs radu onkulis, kurš bija ar mieru ģimenīti uz laiku izmitināt. Onkulis - persona ar  šerpu raksturu, pats bez bērniem, jo ar jinteresantu orientāciju (tolaik slēpa).
Tie, kuri vaimanā par grūtībām ar vienu bērnu, pat iedomāties nevar, ko nozīmē divi sīkumi uzreiz un vēl ja mamma ir viena pati. Tikko viens sīkums apklust, otrs sāk ņēkstēt un tad jau arī pirmais velk līdzi. Īpaši traki tas jūtams tieši pirmajos mēnešos. Pārgurusī mamma bija gatava saļimt jebkurā vietā, ka tik dabūtu pagulēt. Nu ko, palūgs onkulim mazos kādu stundiņu pieskatīt. Šams piekrīt ar. Vienā brīdī mamma trūkstās augšā, jo cauri miegam saklausījusi dīvainas skaņas - kaut kādus saraustītus pīkstienus. Kad mammas apziņa atģidās no miega, tā bija gatava atslēgties no šausmām - onkulis iekārtojis abus mazos tīstokļus lielajā atsperīgajā dīvānā un kušina mazos, ļaujot dīvāna atsperēm pasviest sīkumus gaisā....
Nu ko, skaidrs, ka pieskatītājs no onkuļa nekāds. Toties kritizētājs un audzinātājs pa pirmo. Pie tam, prata pateikt tik indīgi, ka raudiens nāca strēķiem. Piemēram. Vienā reizē sīkumi atkal brēc, nekādi pasākumi ar ēšanu, dzeršanu, ucināšanu nelīdz, sīkie brēc kā griezti. Mamma izmisumā plēš matus, bet onkulis iestājies istabas durvīs, iespiedis rokas sānos un izspļauj - “'tagad es noskatīšos, kā Tu viņus nobeigsi!''.
Visus sakost!

Offline tuk

Re: Kur lienam mēs ar padomiem...
« Atbildēt #1 : Jūnijs 16, 2016, 20:05:46 »
Visticamāk neizpratu pastāsta jēgu.
Man māsīcai divas dvīņu meitiņas, kuras audzināja viena,
jo tēvs nelikās ne zinis un par saviem bērniem neatzina.
Protams, kamēr mazas,  viegli nebija, bet nu abas izstudējušas,
vienai jau sava ģimene, meitiņa piedzimusi.
Viss labi.

Offline Nomade

Re: Kur lienam mēs ar padomiem...
« Atbildēt #2 : Jūnijs 16, 2016, 20:39:51 »
Onkulim ordenis - ļoti forša humora izjūta. Tieši, kā pa manam.... :rofl:

Offline mellene88

Re: Kur lienam mēs ar padomiem...
« Atbildēt #3 : Jūnijs 16, 2016, 21:01:39 »
Camm.. vo neuzķēru vēstījumu,jeb morali...
onkulim ne vainas...pilniigi normāli...es viņa vietaa gan jau arī ko nevisai laipnu teiktu...
Ja Zeme tiešām būtu plakana, kaķi jau sen visu no tās būtu nometuši lejā.

Offline ineshuks

Re: Kur lienam mēs ar padomiem...
« Atbildēt #4 : Jūnijs 16, 2016, 22:14:30 »
Man ar onkas koments likaas prikoliigs...

Un to ljaunumu beerniem nesapratu- kur ta taas atsperes tos beernus uzmeetaas?

 

Copyright © sarunuforums.lv All rights reserved