Autors Tēma: latviešu literatūra  (Read 17547 reizes)

Offline Minne

Re: latviešu literatūra
« Atbildēt #135 : Aprīlis 24, 2019, 14:20:55 »
Gaile un Roze, šķiet, gan ar īstajiem vārdiem.
Rozes vārdu atceros vēl no žurnālistikas, laikam kkas ar kino vai kultūru saistīts

Offline nakata kngs

Re: latviešu literatūra
« Atbildēt #136 : Aprīlis 25, 2019, 11:09:44 »
Kàdu pseodonīmu Sabaļauskaitei?...nu, šis par garu priekš pasaules

Offline nakata kngs

Re: latviešu literatūra
« Atbildēt #137 : Maijs 02, 2019, 11:52:36 »
Alvils Bergs "Divi stàsti par Barsu" (2018)

Alvils (1958) ir mans vienaudzis un cik var internetā atras, tad pirmā grāmata...un uzreiz ar LKKFonda atbalstu.
Divi atsevišķi stāsti par 2 jauniem vīriešiem emigrācijā Britu salās...Barsa (Barselona) ir kā sapņu zeme, kur aizlaist, lai izrautos no ikdienas..
Rakstnieks, mans vienaudzis, ir ietekmējies no Hemingveja "Un saule lec"...kad divi latvieši nonāk gultā, tad ir tēma par "zudušo paaudzi"...§o tēmu no Hema pats esmu daudz apspriedis, kad vēl biju jauns.man smaidu izsauca, ka galvenais varonis dejo kā Banderass, īsts mačo - tā tiek kompensēti savi sapņi? :)
Dinārs ir "multimākslinieks", kurš no vienas sievietes pie otras..
Otrs stāsts par tetovētāju kā màkslinieku, - ja agrāk rakstnieki šàdus stàstus rakstīja par jauniem gleznotājiem, tad tagad ir puisis no Rēzeknes, kurš grib zemapziņā atpakaļ uz Adamovas ezeru....
Dažas lieliskas sex ainas izmantojot zilo sieru!
Teksts grāmatà ļoti labi uzrakstīts, poētisks...es saprotu, kāpēc LKKFonds atbalsta!
Iesaku! :) http://www.dgramata.lv/dg-izdotas-gramatas/dailliteratura/originalliteratura-latviesu/stasti/divi-stasti-par-barsu
« Last Edit: Maijs 02, 2019, 11:58:22 no nakata kngs »

Offline Luīze

Re: latviešu literatūra
« Atbildēt #138 : Maijs 04, 2019, 15:33:53 »
Ārija Cine "Zis iz ze rasol"

Vēl viens stāsts par ārzemēs strādājošajiem. Šoreiz Īrijā. Vieglā, humorīgā valodā uzrakstīts, patīkama atslodze vienam vakaram.  Galvenie varoņi ir 2 dāmas un kungs labākajos gados - starp 50 un 60, kuri dažādu apstākļu sagadīšanās dēļ nolemj ķerties pie biznesa - pārvadāt paciņas no Īrijas uz Latviju un otrādi.

Offline Luīze

Re: latviešu literatūra
« Atbildēt #139 : Jūlijs 04, 2019, 20:52:39 »
Rolanda Bula "Stopētāju lieta" ****


Latviešu autores detektīvromāns sākas ar jaunā gada pirmajā dienā mežā atrastu jaunas sievietes līķi.

Offline Nāra

Re: latviešu literatūra
« Atbildēt #140 : Jūlijs 04, 2019, 22:06:20 »
Pēdējās ir Lata romāni?

Offline Luīze

Re: latviešu literatūra
« Atbildēt #141 : Jūlijs 04, 2019, 22:18:35 »
Pēdējās ir Lata romāni?


Tagad ir Vakara romānu sērija. Cines grāmata ir no tās sērijas, bet Bulu izdevusi Zvaigzne ABC.

Offline nakata kngs

Re: latviešu literatūra
« Atbildēt #142 : Jūlijs 19, 2019, 11:53:37 »
Osvalds Zebris "Gaiļu kalna ēnā" (2014.).   

 Nākošais romāns no sērijas "MĒS.Latvija XX gadsimts", kam ķēros klāt.   
Šis ir 1.romāns, kurš iesāka šo sēriju, tātad runa ir par XX gadsimta sākumu un loģiski, ka par 1905.gada revolūciju.   
 
"  Romāna sižets aizsākas ar strauju un neraksturīgu pavērsienu – ieradies Rīgā 1906. gada Ziemassvētkos, pusmūža latvietis Rūdolfs Reiznieks no Esplanādes svētku tirdziņa karuseļa nolaupa trīs mazus bērnus un kopā ar tiem ieslēdzas viesnīcas numurā, kur, vairs īsti neizšķirot starp bijušo un esošo, raksta (varbūt tikai domās) savas atmiņas – par bērnību, par dramatiskajiem revolūcijas notikumiem, par paša un biedru apmulsumu sajukušas pasaules vidū, par mēģinājumiem noārdīt veco un celt jauno un par to, kā pirmais izdodas, bet otrais – ne." (c) no B.Simsones recenzijas Dienā. 

Domāju, ka neviens no mums nauu piedzīvojis šo laiku, arī rakstnieks, tāpēc ir interesanti lasīt viņa skatījumu. Lasās grūti, jo ļooti uzmanīgi jāseko rakstītajam, jo nauu tādas skaidras līnijas, kura tā raiti rallālāā palīdz mums ātri lasīt....uzrakstīts ar tādiem kā uzliesmojumiem un ej nu saproti, kas uz ko attiecas, ja neesi uzmanīgi sekojis....pašam tā pāris reizes sanāca - lasu, lasu un vairs neko nesaprotu, jo biju zaudējis modrību - tad atgriezos atpakaļ tekstā un tad jau skaidrs par ko ir runa!     
Uzskatu, ka jebkurš rakstnieks, pirmkārt, rakstot stāsta par sevi...otrkārt, par saviem sapņiem un fantāzijām....pat tos 1905.gada notikumus, interpretējot pēc 100 gadiem, rakstnieks jau stāsta kā viņš tos izprot....nu, tātad arī par sevi....   
Interesants "kukainis" ir šis rakstnieks Osvalds Zebris....noteikti nevēlos viņu savu draugu lokā...bet raksta talantīgi kā jau klasisks šizofrēniķis....Kam iesaku izlasīt "Gaiļu kalnu ēnā"? ....nu, tiem, kuri spēj paskatīties uz cilvēkiem pāri pieņemtajām normām...   

Mans top "Mēs. Latvija, XX gadsimts"   
1. Guntis Berelis "Vārdiem nebija vietas"
2. Nora Ikstena "Mātes piens"   
3. Māris Bērziņš "Svina garša" 
4. Inga Ābele "Duna"
5. Kristīne Ulberga "Tur"   
6. Osvalds Zebris "Gaiļu kalna ēnā"   
 7. Laima Kota "Istaba"   
8. Arno Jundze "Sarkanais dzīvsudrabs"     

P.S.   
Pieveiktas 8 no 13 sērijas "MĒS. Latvija XX gadsimts" ! :)   

Offline nakata kngs

Re: latviešu literatūra
« Atbildēt #143 : Augusts 13, 2019, 10:47:15 »
Andra Manfelde "Virsnieku sievas" (2016).     
Iznācis vēstures romānu sērijā "Mēs. Latvija, XX gadsimts", stāsta par Liepājas pilsētas daļu Karostu 70. gados.   
9.romāns, kuru izlasu no šīs sērijas. Zināju, ka uzrakstījusi "Adatu", ko neesmu lasījis un ZL mūziklu arī neskatījos.   
Šī ir mana pirmā iepazīšanās ar šo autori.   
Liepājas Karosta man svešs temats, tāpēc interesants, bet paņemot grāmatu mani māca šaubas - vai romāns nebūs tāda kā okupantu nolikšana no okupēto viedokļa un vēlme par šiem okupantiem ieņirgt....nu, atceramies tak atmiņas par 1940.gadu, kad sarkanās armijas virsnieku sievas esot gājušas uz balli naktskreklos - foršas kleitas tak! :)....vai nebūs parastās gaudas - cik mēs labiņi, un cik tie krievi slikti?   
Manas bažas bija nepamatotas. Viss ir samērīgi un diezgan reāli. Romānā aprakstītas zemāko virsnieku aprindas un to sievas, nesauktu romānu par "virsnieku", bet drīzāk mičmaņu sievām vai praporščiku  ...nauu runas par augstākajām padomju virsnieku aprindām - pulkvežiem, kuras pēc dienesta saņēma dzīvokļus Rīgā un Atmodas laikā veidoja interfronti....runa romānā par mičmaņiem, kuri hrušcovkas dzīvoklī krāsnis kurina ar oglēm utt...   
Taču romāna galvenā līnija ir mīlas trīsstūris. Kā jau esmu šeit sf  teicis, tad rakstnieki jau galvenokārt raksta par sevi....un, manuprāt, autore savā dzīvē šo mīlas trīsstūri ir izbaudījusi pēc pilnas programmas...var teikt, ka raksta zinošs cilvēks, skarbi un nežēlīgi, un ļoti ticami...   
Romāns brīžiem kļūst šausmu stāsts - ielieku citātu no S.Kolātes recenzijas Satori -     

"Epizodē, kur Nora iet pie nešpetnās Izaīdas veikt abortu, šķiet, varu dzirdēt savus sirdspukstus. Gribas kliegt "Nē!", tik pretīgi ir to lasīt. Vēlāk izlasu interviju "Sestdienā", kurā autore atzīstas, ka aborti būtu aizliedzami vai vismaz "tās ar plikajiem aprakstītajiem pupiem" varētu tos neatbalstīt. Varbūt tāpēc kaktu abortus romānā veic sieviete, no kuras bērnībā meitene baidījās un kura viņu apsaukāja par fašisti, un brīdī, kad mājas apstākļos organizētā, gana detalizēti izklāstītā epizode ir pusē, ierodas dēmonam līdzīgs vecis. Es gan nezinu, vai aborta veikšanas apraksts kādā daiļdarbā varētu tikt uzrakstīts tā neitrāli, it kā iemetot dienišķās netīrās zeķes veļas grozā." (C)     
Grāmata ir laba, Andra Manfelde raksta man tīkamā stilā...nauu jau Dostojevskis, bet cilvēku psiholoģijā iegrimst dziļi ....   

Mans top "Mēs. Latvija, XX gadsimts"   
1. Guntis Berelis "Vārdiem nebija vietas"
2. Nora Ikstena "Mātes piens"   
3. Māris Bērziņš "Svina garša" 
4. Inga Ābele "Duna"
5. Andra Manfelde "Virsnieku sievas"
6. Kristīne Ulberga "Tur"   
7. Osvalds Zebris "Gaiļu kalna ēnā"   
8. Laima Kota "Istaba"   
9. Arno Jundze "Sarkanais dzīvsudrabs" 
« Last Edit: Augusts 13, 2019, 11:33:33 no Spārka »

 

Copyright © sarunuforums.lv All rights reserved