nu ja... tā kā rakstā nekas sīkāk nebija paskaidrots, kas un kāda veida pakalpojumi tiek piedāvāti iepazīšanas portālos, pieņemu, ka runa iet par iepazīšanos un visām ar to saistītām aktivitātēm. Tātad visus lapā reģistrētos lietotājus varētu saukt par šāda pakalpojuma patērētājiem. Galu galā, sākumā kaut kādus noteikumus visi akceptē, tipa ko drīkst, ko nē... tātad par to līgumu arī viss ir skaidrs. Vienīgais paliku nesaprašanā par pakalpojuma cenu un par ko tie patērētāji maksā, bet mani apgaismoja, ka tiem kas maksā kaut ko, tiek "bonusi" pie kontingenta atlases. Tas būtu tā kā viens variants... Protams, tauta šūmējas, jo kur tad paliek vienlīdzība. Teiksim, jaukums ieliek smuku bildi un medī mīlestību gadus desmit. A kam tagad viegli? Beidzot sapņu vīrietis gaida pie Laimes pulksteņa ar tradicionālu avīzi un puķi rokā. Mammis arī lido, kā uz spārniem un pavisam ir aizmirsis, ka pa desmit gadiem ārējam tēlam un bilžukam iekš sludinājuma laiks ir uzlicis savas korekcijas. Un ko tagad? Vīrišķis, kā pakalpojuma patērētājs jūtas piešmaukts, kas šam atmaksās morālo kaitējumu, iztērēto naudu par puķi un avīzi. Protams, šams zvana PTAC un pieprasa, lai tā reiz sakārto lietas tai apšaubāmā kantorī. Mammis, atkal pa otru līniju sūdz savas bēdas tam pašam PTAC, jo jūtās piešmaukta - piedāvātais vīrieša gabals nemaz neiekļaujas solītā grupā no 35 līdz 45, un rakstītais "slaids" nebija domāts izkāmējis, "inteliģents" nenozīmē ka šams lasa reklāmu avīzes un to lakstu nemaz nevar saukt par puķi, kā arī "jējūtīgs" - nenozīmē, ka jau pirmā teikumā jājautā,- A sekss būs?
kaut kā tā
