Autors Tēma: Jaņa Rozentāla glezniecība LNMM  (Read 1659 reizes)

Offline diddly

Jaņa Rozentāla glezniecība LNMM
« : Oktobris 22, 2016, 11:46:37 »
 Vēl tikai līdz 30.okt. var paspēt apskatīt izcilā latviešu gleznotāja plašu mākslas darbu izstādi. Nepalaidiet garām izdevību, apskatāmi arī darbi no privātkolekcijām.
 Mans un draudzenes gājiens uz izstādi, kā arī apskatīt atjaunoto muzeja ēku izvērtās tīri jautrs. Par to vēlāk.


  Izstāde izvietota apakšējās zālēs. Gleznas un ļoti skaisti un interesanti noformētas izzinošās daļas par Rozentāla dzīves faktiem.
Ja Google play store lejuplādē bezmaksas aplikāciju LNMM, pie ieejas, kur meitene kontrolē biļetes, var izvēlēties valodu, paņemt wi-fi paroli (mobilajam internetam tur nav zonas) un lasīt telefonā aprakstus. Mēs to neizmantojām, jo uzzinājām tikai promejot.
 Ekspozīcijas apskatu var sākt no biogrāfijas zāles un no gleznu zāles. Mums nejauši iznāca no gleznu zāles sākt, kas beigās izradījās interesantāk, pēc tam, lasot biogrāfiju, redzētais labāk izprotams.
 Jārēķinās, ka pa dienu būs daudz skolēnu, kas ir mazliet traucējoši.
 Blakus pazīstamākajiem darbiem daudz mazāk zināmu. Ieguvu sev sirdī favorītus - gleznas pastelīgos toņos ar mātes un bērna tēmu, brīnišķīgi! Abas ar draudzeni pa īstam bijām sajūsmā!


 Izstāde redzēta, jādodas augšā uz 5.stāvu, kur ir izeja uz terasi. Braucam ar zeltītu liftu. Pārsteigumi katrā stāvā - liftam ir durvis 3 sienās, kas atveras katrā stāvā citā pusē. Mums jau nāk smiekli, ka nezinām, kur īsti stāvēt.
 Tiekam līdz bēniņiem, baltas, senas koka siju konstrukcijas.Trūkst vēl baložu.
Atrodam izeju uz terasi. Vējš auksts, bet panorāma, kas redzama, skaista. Sāku meklēt telefonu, lai sabildētu to skaistumu.
Draudzene sāk uztraukties, ka salstot, un grib ātrāk iekšā. Rausta durvis, kas ir lielas, metāliskas, pati smalciņa. Neesot spēka atvērt, sauc mani palīgā. Aizmirstu fotografēšanu, dodos raustīt durvis.
 Nu jau divatā raustām, neveras... abās pusēs kameras, iedomājos, ka gan jau mums neļaus nosalt aiz durvīm. Satraucamies un sākam klauvēties... Durvis par laimi atver dežurante. Izrādās, draudzene apjukumā vērusi uz nepareizo pusi.
 Tiekam siltumā, atjēdzamies un iesprūkam zelta liftā, raustoties smieklu lēkmē. Uz brīdi sajutāmies kā tās ģimnāzistes - parādi pirkstu, un smiekli līdz asarām.
 Lieliski pavadīta stunda muzejā noslēdzās turpat kafejnīcā - garšīga kūka ar kafiju, mīlīgs interjers un ik pa brīdim ieķiķinājamies, atceroties paniku uz jumta terases.
 
 Vēl ieteikums no manas paziņas - izdevies sarīkot neparastas dzimšanas dienas svinības - uzaicinātos ciemiņus ar gidu izvadā pa izstādi, pēc tam cienā kafejnīcā pie iepriekš pasūtīta mielasta.


« Last Edit: Oktobris 22, 2016, 14:20:55 no Luīze »

 

Copyright © sarunuforums.lv All rights reserved