Man ļoti līdzīgs stāsts tikai bez vēdervīrusa. Pēc pirmās skriešanas dienas (4 km ar kapeikām) bija baigi labi. Otrajā skriešanas dienā (6 km) sāka sāpēt celis. Skrēju vakarā pēc darba, no rīta jau bija problēmas tikt lejā pa trepēm. Piekliboju. Jo dienas, jo sliktāk (sēdošs ofisa darbs). Strauji labāk palika, kad sāku darbā nepieklājīgi stutēt gaisā kāju.
Sāpes un klibošanu pēc laika atlaida, cietums kājas iekšpusē, kur bija izspiedies bumbulis, palika.
Pēc forumistu ieteikumiem sāku velosezonu. Norullēju ap 30 km dienā, nulle problēmu. Vakar gribēju atsākt arī skriešanu. Pie 2,5 km sāku just ceļgalu, pie 3,5 km metu mieru, jo sāku stipri just. Šorīt no rīta brīžam jau iesāpējās. Šodien skriet vairs neriskēju, garāka pastaiga, kuras laikā brīžam jūtu.
Diemžēl, skrējējs izskatās nebūšu. Vai nu arī būs jāsaņemas aiziet pie speciālista. Minējums - varētu būt trauma, agrā pavasarī paslīdēju uz ledus, pēc neliela lidojuma attapos ar celi uz bordas. Toreiz vēl baidījos vai nebūs ūdens celī.