Sāp ceļi

[Aģents 0.7]

Man ļoti līdzīgs stāsts tikai bez vēdervīrusa. Pēc pirmās skriešanas dienas (4 km ar kapeikām) bija baigi labi. Otrajā skriešanas dienā (6 km) sāka sāpēt celis. Skrēju vakarā pēc darba, no rīta jau bija problēmas tikt lejā pa trepēm. Piekliboju. Jo dienas, jo sliktāk (sēdošs ofisa darbs). Strauji labāk palika, kad sāku darbā nepieklājīgi stutēt gaisā kāju.

Sāpes un klibošanu pēc laika atlaida, cietums kājas iekšpusē, kur bija izspiedies bumbulis, palika.

Pēc forumistu ieteikumiem sāku velosezonu. Norullēju ap 30 km dienā, nulle problēmu. Vakar gribēju atsākt arī skriešanu. Pie 2,5 km sāku just ceļgalu, pie 3,5 km metu mieru, jo sāku stipri just. Šorīt no rīta brīžam jau iesāpējās. Šodien skriet vairs neriskēju, garāka pastaiga, kuras laikā brīžam jūtu.


Diemžēl, skrējējs izskatās nebūšu. Vai nu arī būs jāsaņemas aiziet pie speciālista. Minējums - varētu būt trauma, agrā pavasarī paslīdēju uz ledus, pēc neliela lidojuma attapos ar celi uz bordas. Toreiz vēl baidījos vai nebūs ūdens celī.

[kvadra]

Pa manam, skriešana vispār ir ļoti traumējoša nodarbe - katra kājas piezemēšana ir trieciens ceļgala locītavai. Un ja vēl paskatāmies, pa kurieni šitie skrējēji skrien - būtu vismaz pa zemes celiņiem skrējuši, bet tak ļoti bieži pa asfaltu...

[tuk]

Tā ir, skriešana nāk par labu sirdij, bet ne locītavām. “Skrējēja celis“ jau klasika...

[Bob(i)s]

Ak, šie mīti par triecienu ceļa locītavā.... Nevajag skriet kā zīlonim, papēžus pret zemi dauzot.
Skriešana pa mežu ir daudz traumatiskāka, jo virsma nelīdzena un katrs solis saskaras ar zemi ar atšķirīgu spēku. Grūtāk izlīdzināt soli, tas prasa lielāku piepūli. Ja vien atkal nedimdinām ar papēžiem.
Pa līdzenu virsmu ar pareizu soli ceļiem nav st sa, tikai labi eļļojas locītava
Kenijieši, kā zināms, visi ar protēzēm staigā 

[Aģents 0.7]

Jā, sirdij. Izsit sviedrus, jūti piepūli. Salīdzinoši ātri. Garās pastaigas ir foršas, bet aizņem veselu mūžību un vai sirdij kaut kāds labums no tā skaidrs netop.

[Aģents 0.7]

Kad atkal piezagsies spīts, varētu paeksperimentēt ar apaviem. Vispār ir tendence "deldēt papēdi". Un šie apavi, lai gan tajos perfekti ieguļ kāja, ir kaut kādā ziņā specifiski no soļa likšanas aspekta.

[Minne]

Jebkurā gadījumā riteņbraukšana un peldēšana locītavām ir saudzējošāka. Un sirdi trenē tikpat lieliski un muskuļus nostiprina.

Un, protams, ka aŗī garās pastaigas trenē sirdi un dod citus labumus

[Bob(i)s]

Galvenais vispār kustēties. Kaut novusu

[Luīze]

Un, protams, ka aŗī garās pastaigas trenē sirdi un dod citus labumus

Vislabāk pa reljefu virsmu - ar kāpelēšanu pa kalniem vai kāpnēm

[Broms]

Galvenais vispār kustēties. Kaut novusu

...vai dambreti

[ragana]

Kad atkal piezagsies spīts, varētu paeksperimentēt ar apaviem. Vispār ir tendence "deldēt papēdi". Un šie apavi, lai gan tajos perfekti ieguļ kāja, ir kaut kādā ziņā specifiski no soļa likšanas aspekta.

Apavi, protams, ir laba un noderīga lieta, bet silti iesaku aiziet pie speciālista, konkrēti, traumatologa-ortopēda. Varu pat ieteikt ļoti labu - Rafaels Visams, pieņem arī Lāčplēša 38, Pulss 5. Viņš padarīja mani atkal staigājošu.

[Bob(i)s]

tā, protams nav jāpieņem par dogmu, bet ar baigi speciāliem apaviem var arī iebraukt auzās. No sevis varu pielikt, ka nav jau tik burtiski jāuztver, ja neesi apsēsts ar skriešanu, bet apaviem zoles pacēlumu gan nedrīkst izvēlēties lielāku par 10 mm.

[Martins G]

Sveiki, esmu pilnībā ticis galā ar locītavām, pagaidām gan skriet netaisos. Ikdienā pavadu strādājot kājās ap 9-10 stundām.

[Bob(i)s]

Nu, redz! Forumā mēs Tev ne to vien izārstēsim! 

[nakata kngs]

Mana ceļa magnētiskās rezonanses diagnoze -     
"Labā ceļa locītavas III pakāpes pastellofemorāla artroze ar izteiktākām deģeneratīvām izmaiņām patellas laterālā fasetē. Neliels sinoviāls izsvīdums ceļa locītavas somiņā. Viegli izteikta subpatellāras atdures sindroma pazīmes. Priekšejās krustveida saites sākotnējas deģeneratīvas izmaiņas."   
p.s.     
izklausās tik pat briesmīgi un nesaprotami kā SN dotais variants ar eurospīku....