ne ne - lūpa apakšējā. Vispār šim tur no abām pusēm tie abi garie zobi, varbūt būs vienkārši uzkodis uz lūpu?
Bet sausiņu bļoda no rīta tukša... var gadīties, ka nav tik sāpīga vieta. Vispār es no visa baidos. Mincim četros gados bija kaut kādas briesmas ar veselību. Gulēja, kā plauša, visās locītavās kaut kādi bumbuļi. Pēc asins analīzēm vetārsts teica, ka labi, ja nedēļu izvilks. Bet mēs cinijamies, man pēc katras stundas bija vismaz piecas zāles dīvainās dozās (1/8 no tabletes) jāiebaro. Tādu ķīmiju iedzinām iekšā, ka mati stāvus. Man vēl teica, ja kas, tad nevajag mocīt mazuli, kad būs pavisam bez kustībām ... un t.t. Bet mazais brīnums izrādījās cīnītājs. Lēnītēm atlaba. Parunāju ar vetu, vai maz pēc tā, kas viņam tai organismā iekšā, ir prāta darbs viņam vēl ikgadēju poti dzīt iekšā. Tas piekrita, tā kā košaks dzīvo tikai pa māju, var arī iztikt. Dievs ar viņu, un teica, ka ar šo diagnozi pie labas kopšanas var pat piecus gadus izturēt. Bet mēs jau astoņus gadus kopš tām briesmām dzīvi, un nepotēti. Es vispār par tām potēm visādas šausmas esmu noklausījusies. Man vienai kolēģītei bija divi miņkas un pēc pirmās potes jau aizgāja pa pieskari divās dienās. Tāpēc no visa bailes metās.
