Stratagēmas. Cikāde nomet savu zeltaino ādiņu

chKatrai cilvēku sabiedrībai (ģimenei, ciltij, pulkam, firmai, valstij, nācijai) ir vadoņi, idejas un simboli.

Kamēr ir dzīva augstā Ideja, labākie sabiedrības pārstāvji upurēs sevi.

Idejas galvenais paudējs, tās dzīvs apstiprinājums ir tieši līderis.

Kamēr vadoņi spēj vest grupu uz priekšu, kamēr nav zaudēti simboli, grupa ir vienots veselums, kas spēj dzīvot un cīnīties.

Vadītājam, līderim ir jāizskatās vienmēr mundram, pārliecinātam. Tieši viņš stabilizē visu komandu, sasaista cilvēkus organizācijā un atsevišķas norises – sistēmā.

Ja vadītājs ir zaudējis ticību saviem spēkiem, kritis depresijā vai panikā, viņa stāvokli tūlīt pārņems viņa apkārtējie, kam var būt katastrofālas sekas.

Neatkarīgi no īstā stāvokļa vadītājam ar savu izskatu, intonāciju, izturēšanos ir vienmēr jāiedveš padotajiem pārliecības un ticības uzvarai sajūtas.

Suņ Czi: “Neuzvaramība pastāv pati sevī; uzvaras iespēja ir atkarīga no ienaidnieka”.

Šo stratagēmu var lietot dažādās plaknēs – kā līdera nepieciešamību uzturēt savu cieņu, tā arī kā pretinieka grupējuma ietekmēšanas iespēju ar morālu spiedienu uz tā vadoni, valdošo virsotni, ar grupas saliedētības pamatu veidojošo ideju diskreditāciju un kompromitēšanu.

Patīk(4)Nepatīk(0)