Vissirslikti jeb – kas ir katastrofizācija

catastrophizingKatastrofizācija ir iracionāla iedoma; ticēšana, ka kaut kas ir daudz sliktāks, nekā tas patiesībā ir. Tā var izpausties divos dažādos veidos – iztēlojoties par katastrofu esošo situāciju vai arī iedomās veidojot šausmu ainu nākotnei.

Pirmā veida piemērs: jūs esat pārdevējs – preču izplatītājs, kam kādu laiku nav pasūtījumu. Jūs varat noticēt, ka esat pilnīgi un galīgi neveiksminieks un zaudēsiet šo darbu. Patiesībā tā var būt īslaicīga situācija un ir lietas, ko var darīt, lai to mainītu. Šis katastrofizācijas veids esošo situāciju savērpj pilnīgi negatīvā pavērsienā.

Otrs veids ir cieši saistīts ar pirmo, bet ir vairāk mentāls un vairāk uz nākotni orientēts. Tas paredz, ka notiks visļaunākais iespējamais, sākot no politikas un ekonomikas un beidzot ar personīgo dzīvi.

Visbiežāk šādas pārliecības cēlonis ir trauma, kuras rezultātā notikušas  izmaiņas cilvēka pamatpārliecībās par to, ka pasaule ir labvēlīga un jēgpilna.

Džanofas-Bulmanes (Janoff-Bulman) Sagrauto pārliecību teorijas (Theory of shattered assumptions) pamatā ir cilvēka priekšstatu modelis, kas – lai arī, iespējams, iedomāts – palīdz cilvēkam dzīvot savu ikdienas dzīvi, motivē pārvarēt grūtības un plānot nākotni. Visnozīmīgākie pieņēmumi, kuri var ietekmēt cilvēka reakciju, ir sekojoši:

– pasaule ir labvēlīga,

– pasaule ir jēgpilna,

– indivīds ir vērtīgs.

Ja cilvēks tic labvēlīgai pasaulei, tad viņš ir pārliecināts par to, ka cilvēki kopumā vēl viens otram labu, pasaulē pastāv stabili noteikumi un principi, kuri ļauj paredzēt, kādas sekas rada noteiktas uzvedības izpausmes, un ka cilvēki ir morālas un labvēlīgas būtnes.

Ja indivīdam negaidīti uzbrūk svešinieks, ja viņš nokļūst satiksmes negadījumā, lai gan ievērojis satiksmes noteikumus, vai nonāk cita veida apdraudošā situācijā, tad ir ļoti iespējams, ka šāds gadījums var sagraut viņa pieņēmumus par pasauli un sevi pašu. Traumatiski notikumi ir neparedzami, nepatīkami un izraisa izteiktu bezpalīdzības sajūtu, tādējādi radot izaicinājumu šiem pieņēmumiem par „taisnīgu pasauli”.

Šai gadījumā cilvēkam piemīt pastāvīga tieksme ar pārspīlētu modrību novērot apkārt notiekošo un pamanīt pat visniecīgākās draudu pazīmes, nereti papildus piedzīvojot panikas lēkmes. Aizkaitināmības rezultātā bieži pasliktinās attiecības un palielinās vardarbīgas uzvedības risks un atsvešinātība.

Lai cilvēks spētu veiksmīgi rīkoties pasaulē, viņam ir jāuzskata, ka viņš ir spējīgs rīkoties un, ka pasaule ir pietiekoši paredzama un tā spēj atbilstoši apmierināt viņa vajadzības.

Pozitīvo pieņēmumu atjaunošana var notikt spontāni, atkārtotu pārdzīvojumu un izvairīšanās cikla laikā, vai arī apzināti – pārdomājot traumu un savas reakcijas. Ja tas neizdodas paša spēkiem, palīdzēt var draugi vai psihoterapeits.

Avoti:

https://www.psychologytoday.com/us

https://psychcentral.com/lib/what-is-catastrophizing/

Patīk(9)Nepatīk(0)