sapnī kas tik nenotiek...

[Emīlija]

... eju uz darbu, smukās laiviņkurpēs, smukā kleitā. paskatos uz kājām - vui, kādas baltas, viss iedegums jau nogājis... a pēdas brūnas nezkāpēc, un tas brūnums ar adījuma rakstu lien no kurpēm, var redzēt. Ā, atcerējos - es tak naktī adītajās čībās gulēju (vispār jau nav man tādu, bet nu...), būs no gaisa mituma sakrāsojušās. Tikmēr ir uzradusies mežģīne, kas to brūnumu piesedz. Ai, iešu ātri, nepamanīs...

 

[Spārka]

Man šonakt frizūru taisīja frizieris, kas bija Uldis Marhilēvičs. Notika tas mums piederoša (sapnī) krodziņa mākslinieku ģērbtuvē. Pa starpām Marhils piedzērās, un frizūra palika pusratā. Es teicu S.kungam - tu viņam nemaksā, viņš saka - es jau 20 eur iedevu
Un frizūra bija a ļa franču bize.
Tagad es gribu franču bizi.

[Emīlija]

jau san gribēju šādu tēmu atvērt, un sapņus pierakstīt. jo - pamosties, atceries, nobrīnies - un aizmirsti... a ja uzreiz iebaksta, vēlāk var palasīt un pabrīnīties par zemapziņas spēlītēm...

oi. un ar šo ierakstu es esmu kļuvusi par veterānu...

[Broņa]

Es jau neatceros un nevaru visu izstāstīt. Bet sapnis bija muzikāls, es atkal pēc ilgiem laikiem muzicēju, dziedāju korī, pat solo. Tur bija dažādi cilvēki no visādiem maniem dzīves posmiem, Trix arī nezinu, kāpēc tur bija.
Tad citā sapņa daļā stiepu no bibliotēkas grāmatas (Misiņa, kur nemaz grāmatas nedrīkst ņemt), līdzi man bija kāds sens brūtgāns, kurš jau ir citā saulē.

[flyingcat]

Es klīdu pa svešu pilsētu, tādu, skaistu, drusku līdzīgu Tallinas vecpilsētai (vai latviski Talina tagad arī jāraksta ar diviem "n"?) Visādi cilvēki nāca pie manis runāties, bet man bija jāsagaida rīts. Bija tāda interesanta meitenīte, ap gadiem 12, man likās sapnī, ka viņa ir pilna ar apslēptiem talantiem...bija kaut kādi iedzēruši puiši, tos es atšuvu (refleksi nepazūd pat sapnī!), un vēl man bija tāds jocīgs mocis, ar kuru es nemācēju braukt, bet ļoti gribējās pamēģināt. Vispār es pa sapņiem bieži vadu svešus vai zagtus braucamrīkus bet šoreiz kaut kā nesaņēmos...un vēl es nebiju droša, kāda nauda ir tajā pilsētā, un vai man tāda ir, tāpēc nekur negāju iekšā. Tad paskatījos uz debesīm, sapratu, ka drīz būs rīts...un pamodos


Labrīt!

[Luīze]

Šonakt sapnī biju aktrise, kas piedalās kaut kādā seriālā, nez kāpēc Latgalē (??) - bija gan dejas, gan romantika, gan detektīvintriga, pat līķi, lai gan tos tā īsti neatceros.

Laikam nevajag iepriekšējā vakarā Midsomeras slepkavības skatīties.....

[reno]

Es vispirms lidostā gaidīju kaut kādas lielas ASV transportlidmašīnas ierašanos un noklusījos sarunu, ka par 50 000 ir īrēta istaba ārlietu ministra slepenām sarunām, kur neviens nevar noklausīties.

[fiasko]

Ēdu visādus labumus - pīrāgus, fahitas, enchiladas un sopes - nevajag tieši pirms gulēšanas lasīt "Mežonīgos pīrāgus un Pelmeņkatepetlu"!

[Nāra]

Man ir viens sapnis,kas periodiski atkārtojas visu mūžu.
Bet parasti jau sapņi ir bijušu izjūtu nebijis sakopojums.

[reno]

kas atkārtojas -kāpju augšā par kāpnēm, tādas bija vecajā darbavietā -vidū tukšums, un kāpnes sāk kļūt aizvien šaurākas un nedrošākas un beigās gar sienu jāspiežas

[Lilith]

Manējais būtu jāraksta pie nerātnībām..  Eju palasīt Freidu.. 

[Kikamora]

Šonakt sapnī bija jāatrod vaina, kāpēc maza meža upīte pēkšņi izžuvusi. Apmēram 50 mm uz augšu pa upītes gultni redzu, ka ir kaut kādi grāvji sarakti. Prasu pāriniekam, vai tajā pusē vaina ir meklēta, šis saka, ka tur labāk neiet, tur visādi gopņiki staigā. Un tad es arī ieraugu, kā gar to grāvi iet vīrietis.... cepurītē ar čeburaškas ausīm... un milzīgu cirvi pār plecu...   

[Emīlija]

šorīt ilgu gulēju un pūlējos sapni atcerēties... nekā...

labunakti visiem, krāšņus... lai ir ko rīt ierakstīt!

[sōla]

mjā, ja es te sāktu stāstīt savus sapņus... filmscenārijus varētu rakstīt vairākās sērijās... ir pat taktilas sajūtās bijušas, kā, piem, dejošanas laikā vīrieša uzvalka karstuma/mitruma izgarošanas sajūta, par erotiskiem sapņiem vispār nerunāsim.. pamosties ar, pardon, spermas sajūtu mutē. Jā, es nerātnīga..    Bet tādi sapņi, kur jūs kāpjat pa trepēm daudzstāvu namā un starp stāviem nav šo betona trepju kā esam raduši, tikai ļodzīga laipa. Un tad nu mēģinu kaut kā rāpties augšā.

[Emīlija]

es šonakt nokavēju apbalvošanu. par ko - neatceros. biju kaut ko krutu uzzīmējusi, vai... (es nemāku zīmēt, vispār...). līdzi bij jāņem kaut kas Latgalei raksturīgs. tad nu es skraidīju pa kautkādu tirdziņu lietus laikā un mēģināju saprast, ko nopirkt. vīrs iedva piečuku, pēkšņi izrādījās, ka ir divi... pamodos.