Atstāsts no mājkopības procesa laikā saklausītā:
Tiesību jēdziens tiek dažādi interpretēts daž. teorijās.
Iespējami tikai 2 sociokultūru un mijiedarbības tipi – libertārais (centrā cilvēks) un potestārais (cilvēks nav nozīmīgs).
Kā subkultūra var vienlaikus pastāvēt arī otrs mijiedarbības veids.
Ir “tiesiskums”, kas atbalsta cilvēku brīvības (libertārais, ‘īstais’), un ir tāds, kas apspiež. Libertārā izpausmē tiesiskie institūti nodrošina tiesības kā sociālo brīvību garantu. Potestārā paradigmā ‘tiesisks’ nozīmē – visspēcīgākais (kam spēks, tam taisnība). Pēc eiropeiskās (rietumu) tradīcijas tiesiskums un brīvības ir sinonīmi. Krieviskajā (austrumu) tradīcijā ‘brīvs’ atbilst – ‘no ķēdes norāvies’.
Kodeksi un preskriptīvie teksti ir tikai to autoru ideja par to, kādai būtu jābūt normai.
Socioloģija rāda, ka no varas pozīcijām rakstīti teksti ne vienmēr kļūst par reālu normu avotu (paralēli un spēcīgāk darbojas, piem, ģimenes normas, noziedzīgās pasaules normas, kāršu spēles noteikumi utt).
Civilizācijas var iedalīt pēc izmantojamo resursu tipa, izmantošanas veida un īpašuma tiesībām uz tiem un to apmaiņas ekvivalentiem kombinācijā ar vienu no diviem minētajiem publiskās varas tiesiskuma veidiem. Tādējādi no agrārās līdz industriālajai saimniecībai autors izdala 8 sabiedrību tipus.
Noslēgumā atbildes uz auditorijas jautājumiem par tiesību principiem dažādās civilizācijās.
Jautājums Mao - kāds bija mērķis, pievienojot materiālu par šo teoriju?
