Krimināli oligarhiskais valstiskums ir pilnīgi jauna parādība. Novitāte! Inovācija! Tāds valstiskums radās un pašlaik eksistē tikai bijušās Padomju Savienības teritorijā. Diemžēl arī Latvijā.
Novitāte ir salikums „krimināli” + „oligarhiskais”. Oligarhija kā stabila sociālā elite ir valdījusi ne tikai senajos laikos. Valdīšanas forma, kurā valsts politiskā vara pieder nelielai cilvēku grupai, sastopama arī tagad. Oligarhija praktiski valda daudzās zemēs. Cita lieta, vai tas tiek oficiāli atzīts jeb tas netiek oficiāli atzīts, vai tas patīk cilvēkiem jeb tas nepatīk cilvēkiem.
Visbiežāk cilvēkiem nepatīk oligarhiskā valdīšanas forma. Nepatikā (arī bezspēcībā) oligarhija tiek apsaukāta par valdošo kliķi. Tā tas pieņemts arī mūsdienu Latvijā. Taču nekad un nekur oligarhija jeb valdošā kliķe nav sastāvējusi tikai no krimināliem elementiem. Oligarhija nekad nav veidojusies no nacionālo bagātību laupītājiem („prihvatizātoriem”) un krimināliem noziedzniekiem, kuri sev noorganizējuši juridiski noformētu noziegumu brīvību. Mūsu oligarhi faktiski ir klasiski recidīvisti, jo viņi atkārtoti izdara noziegumus 30 gadus.Krimināli oligarhiskais valstiskums, saprotams, ir sirreālistiska nenormālība. Pie tam nenormālais valstiskums ir ģenerējoša nenormālība, stimulējot nenormālību jebkurā dzīves komponentā. Pie tam nenormālībai ir regresīvi progresējoša trajektorija.
Krimināli oligarhiskajā valstiskumā arvien vairāk un vairāk viss nemitīgi degradējas un pārvēršas haosā. Ekonomiskie, sociālie, politiskie, garīgās kultūras procesi strauji sapinas absurdā samudžinājumā.Krimināli oligarhiskajā valstiskumā ārkārtīgi bezjēdzīga ir valdošās kliķes attieksme pret ideoloģiju. Taču faktiski tā ir ārkārtīgi bezjēdzīga no īsta valstiskuma viedokļa. No kropli neīstā krimināli oligarhiskā valstiskuma viedokļa tā ir lieliska attieksme. Cita attieksme nedrīkst būt, ja krimināli oligarhiskais valstiskums nevēlas brīvprātīgi kapitulēt vai nevēlas piedzīvot asiņainu sagrāvi. Krimināli oligarhiskajam valstiskumam ir vajadzīgs ideoloģiskais haoss. Tas sabiedrībai traucē objektīvi izvērtēt dzīves notikumus un padzīt recidīvistus.
Ārkārtīgi bezjēdzīgā attieksme pret ideoloģiju garantē krimināli oligarhiskā valstiskuma saglabāšanos. Cilvēkos dzīves dezorientācija kļūst eksistenciālā norma.Mums pietiek pašmāju dumjības ideoloģijā. Piemēram, pie mums Valsts banka (VB) ir valdošās kliķes ideoloģijas zooloģiskā bazūne. VB sistemātiski veic ideoloģisko darbību, sabiedrībā bazūnējot valdošajai kliķei tīkamas ideoloģiskās nostādnes.
Valdošās kliķes nostādnes drīkst būt tikai vienā krāsā. Šīs tīkamās krāsas nosaukums ir „Optimisms”. VB tāpēc ir ne tikai valdošās kliķes ideoloģijas uzticama zooloģiskā bazūne, bet arī valdošajai kliķei tīkamā optimisma gide. VB zooloģiskā centībā tautai sistemātiski bazūnē optimismu. Tātad tādu attieksmi pret Latvijas Republiku, kurai piemīt pārliecība par valdošās kliķes politiskās darbības milzīgo vērtību un kurā nav iegansta nomāktībai, bezcerīgumam un nosliecei sagaidīt sliktu iznākumu no valdības.
Vēlos nomierināt dzīvnieku draugus. Epitetu „zooloģisks” cilvēku izdarību kvalificēšanā lieto sevišķi jautros gadījumos. Tādās reizēs dzīvniekus un zoologus neviens nevēlas aizskart. Cilvēku izdarības par zooloģiskām dēvē tad, kad eksistē instinkti bez saprāta. Reāli tāda ir VB ideoloģiskā darbība, bez saprāta instinktīvi bazūnējot valdošajai kliķei tīkamas nostādnes. VB ideoloģisko bazūnēšanu motivē pielīšanas, izpatikšanas, pakalpošanas instinkti.Valsts bankas darbinieki regulāri stāsta pasakas par LR ekonomisko izaugsmi un perspektīvā gaidāmajiem vēl grandiozākajiem panākumiem.
... Šāgada pirmajās dienās ar optimistisku opusu „Par 2018. gadu. Dažas prognozes” par sevi atgādināja tāda Dieva žēlastības un Dieva īpašas labvēlības aplaimota pasaules līmeņa un atsevišķi Eiropas līmeņa bezprātīgi prātīga „politiķe” kā Inese Vaidere. Viņa bezprātīgā prātīgumā čalo: „Latvijas ekonomika ir uzņēmusi labu ātrumu. 2018. gadā, izaugsmei paātrinoties (!?), gaidāma bezdarba līmeņa samazināšanās, vidējās darba algas pieaugums, un, protams, tādēļ nedaudz pieaugs arī inflācija. 2017. gada pirmajos deviņos mēnešos Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) bija palielinājies par 4,7%. Trešā ceturkšņa veikums ir labākais kopš 2011. gada, un tas labi iederas globālajās plūsmās (!?), kur tiek manīta (!?) sen nebijusi aktivitāte (!?). Latvijas IKP izaugsme nākamgad tiek prognozēta apmēram 3,5%, kas ir labs izaugsmes temps (!?). Savukārt 2019. gadam Eiropas Komisija Latvijai paredz 3,2% lielu IKP pieaugumu.”
Dieva aplaimotā kundze savā bezprāta prātīgumā un laizīšanas apmātībā pat nav pamanījusi lepni nosaukto procentu samazināšanos. Kundze cer tautu apvārdot ar tādu melīgu manipulāciju līdzekli kā IKP. Iespēja ar IKP skaitļiem pūst pīlītes jau sen ir atšifrēta. Tas ir lēts paņēmiens. To tagad lieto tikai patentēti muļķi.
Zooloģiskās bazūnes un optimisma gidi ir valsts vadītāji. Krimināli oligarhiskajā valstiskumā tā ir obligāta nepieciešamība. Valsts vadītājiem ir jābūt visfantastiskāko pasaku autoriem. Viņi nedrīkst atzīties, ka sēž pie recidīvistu galda un tas, ko dēvē par valsti, reāli ir permanentas noziedzības perēklis.
