Henrijs Millers-
"Ar Irēnu nelaime ir tā, ka vagīnas vietā viņai ir soma. Viņa gaida biezas vēstules, lai sabāztu tās savā somā. Milzīgā "avec des choses inoules". Lonai turpretī ir peža. Es zinu, jo viņa atsūtīja mums dažus matus no sava vēdergala. Lona ir kā mežonīgs ēzelis, kuru sajūsmina svaiga vēja pūsma. Katrā kalna galā viņa ir gatava drāzties, un reizèm telefona kabīnēs un tualetēs. Karalim Karolam viņa nopirka gultu un skūšanās trauciņu ar viņa iniciāļiem. Viņa nolikās guļus Totenhamkourtdā, savilka uz augšu brunčus un apmierināja sevi. Viņa izmantoja sveces, romiešu pirotehniku un apaļos durvju rokturus. Neviens diņķis visā zemē nav viņai pietiekami liels...neviens pats. Vīrieši iegàja viņā un tur saritinājās. Viņai bija vajadzīgi pagarināmie diņķi, automātiski eksplodējošas raķetes, verdoša eļļa ar vasku un kreozotu. Viņa būtu ar mieru nogriezt tavu peni un paturēt to sevī uz mūžīgiem laikiem, ja vien tu to atļautu. Tāda ūksts kā Lonai ir tikai vienai no miljona! Izmēģinājuma ūksts, un nekāds lakmusa papīrs nevarēja noteikt viņas krāsu. Viņa bija arī mele, šī Lona. Viņa nemaz nenopirka gultu savam karalim Karolam. Viņa kronēja to ar viskija pudeli, un uz mēles viņai bija tikai neķītrības un solījumi rītdienai. Nabaga Karols, viņš varēja tikai ieritināties viņā un nomirt.. Viņa ievila elpu, un šis izkrita ārà - kā beigts gliemezis." (c)
