Lai gan rezultātā bojā gāja simtiem cilvēku, Latvijas medijos īpašu uzmanību tropiskais ciklons "Fredijs" neizpelnījās – tas notika ģeogrāfiski tālu, turklāt februārī lielāko daļu uzmanības paņēma spēcīgo zemestrīču izraisītā postaža Turcijā un Sīrijā. Tur upuru skaits pietuvojies 60 tūkstošiem cilvēku. Mūs "Fredija" vēji neskāra, taču tas, iespējams, ir viens no nozīmīgākajām tropiskajiem cikloniem pēdējās desmitgadēs un iespējams brīdinājums par nākotnē sagaidāmo.(c)
Kā radās Fredijs
30. janvārī Austrālijas Meteoroloģijas dienests sāka monitorēt ļoti zema spiediena apgabalu Timoras jūrā. Pēc nepilnas nedēļas tas tika arī pie nosaukuma – vēl gan tikai diezgan garlaicīgā apzīmējuma 13U. Vēlāk tajā pašā dienā 13U sāka pieņemties spēkā, līdz tika klasificēts kā pirmās kategorijas tropiskais ciklons. Un kārtīgam ciklonam jau arī pienākas vārds.
Fredijs ilgi negrasījās palikt pirmās kategorijas "niekkalbis", un drīz vien atkal pieņēmās spēkā, vispirms līdz otrās, tad trešās kategorijas tropiskajam ciklonam. Un tas bija tikai sākums.Pats jaudīgākais vēsturē, un ne tikai
Iepriekšējais rekordists–ilgdzīvotājs bija 1994. gadā piedzīvotā viesuļvētra "Džons" – tas viesuļvētras spēku saglabāja 31 dienu. Līdzīgi kā "Fredijs", arī "Džons" atmiņā labāk palicis šādu dabas parādību pētniekiem, nevis iedzīvotājiem. Tas visu savu "dzīvi" aizvadīja okeānā, un, cik zināms, neviens arī negāja bojā.
"Fredijs" tik saudzīgs nebija – kaut lielu daļu laika tas virzījās virs neapdzīvotām platībām okeānā, ciklons tomēr skāra arī sauszemi. Vispirms nelielo saliņu Maurīciju. tad Madagaskaru, pēc tam šķērsoja Mozambikas šaurumu un paplosījās pašā Mozambikā un Malavi. Taču briesmas vēl nebija garām – atgriezies Mozambikas šaurumā, "Fredijs" atkal pieņēmās spēkā un vēlreiz uzņēma kursu uz Mozambiku.
Lielāko spēku tropiskais ciklons sasniedza virs okeāna, taču arī minētajās valstīs nodarīja būtiskus postījumus. Vissmagāk cieta Malavi, kur bojā gāja vairāk nekā 500 cilvēku. Vismaz 160 upuru arī Mozambikā un 17 upuru Madagaskarā. Turklāt sagaidāms, ka upuru skaits vēl pieaugs, attīrot vētras izpostītās vietas no gruvešiem.
"Fredijs" sasniedza piekto kategoriju Safira-Simpsona skalā. Tas nozīmē, ka vēja ātrums bija lielāks par 250 kilometriem stundā jeb 70 metriem sekundē. "Fredija" vēja ātrums brīžiem bija pat ap 270 kilometriem stundā jeb apmēram 75 metriem sekundē. Kaut gan pie tik spēcīga vēja pieci metri sekundē turp vai šurp diez vai ir sajūtama atšķirība. Tāpat viss lido pa gaisu un zeme ar debesīm jaucas kopā. ( c- delfi+)