Skolas

[Trix]

Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana parastajās skolās nekā neietekmē pārējos skolniekus.

Vot pie šitā es gan beidzot sacepos. Neietekmē, jā gan. Kad viens tāds nesavācamais - vai vēl labāk pārītis - klasē katru stundu pataisa par cirku, pārējiem atliek noskatīties, kā skolotāja mēģina "sarunāt", lai kliedzošais integrējamais apklust. Vai sapsihojies metas klasesbiedriem virsū ar šķērēm (reāls gadījums), tad viss kārtībā... Aha. Bļin, nu nav jācieš klasei no tāda integrējamā, kurš padara mācību procesu neiespējamu.
Bet uzrakstīts tik glumi un siekalaini skaisti... Tikai ne smakas no realitātes.

Tāpat nav nekā slikta tajā, ka katrā skolā izmanto citas grāmatas.

Protams. Tikai tie bērni, kas mācību gada vidū ir spiesti mainīt skolu, ir pamesti zem tanka - viņu un jaunā skolas zināšanu daļa pamatīgi nesakrīt. Pa mācību grāmatu kompetencējas pārlēcieniem, septembrī lasa kaut ko no beigām, kad pajautāju elementāras lietas, kas būtu jāzina pirms konkrētās tēmas mācīšanās, manējais blisina acis - neko tādu mums nemācīja.

Bērnu tiesību aizsardzības likumā ir skaidri atrunāti arī bērnu pienākumi.
[..]
Ja autors būtu kaut nedaudz kursā par bērnu tiesību aizsardzības likuma saturu, liela daļa viņa sarakstītā palaga atkristu.

Par visu, ko bērns dara skolā, skola neatbild nekādā mērā. Par visu ir atbildīgi vecāki. Grozījās stundā? Vecāki vainīgi. (Un ne jau skolotājs, kurš pat nemēģina ieviest kaut ko līdzīgu disciplīnai skolā). Skrēja pa gaiteni? Vecāki vainīgi. Un ne jau skolas personāls, kas nedara neko, lai tam bērnam būtu iespēja izkustēties. Bērns kā māk, tā nodrošina sevi ar kustībām.
Lieto lamuvārdus? Atkal vecāki vainīgi. Lai gan mājās nenormatīvā leksika lietota netiek, un arī bērns to mājās nelieto. Taču skolā ir daļa alternatīvi apdāvināto, kam pakaļ pavelkas daudzi. Bet necenzētus izteicienus skolā mēs neapkarojam, ko jūs, - jūs, vecāki, esat par to atbildīgi, nevis skola.
Tikai, atvainojiet, kā vecāki var nodrošināt kārtību klasē, ja atrodas n kilometru attālumā? Bet skolotāja kā amēba - ne bū, ne bē.

Trokšņaino un nepaklausīgo bērnu sāga ir atsevišķs stāsts. Tur akmentiņš vecāku dārziņā.
Kad bērns ir izaudzis līdz skolas vecumam, tur sāk parādīties problēmas un neprasme uzvesties, kas ir nevis bērna, bet vispār jau vecāku vaina.

Maruu, uzraksti man PZ. Iedod adresi, aizvedīšu tev savējos - iemāci viņiem to "prasmi uzvesties", ja???

Bļin, tracina šitie politkorektie palagi - atrakstīšanās un skaistu frāžu bārstīšana. Diemžēl tas Raimonda kopētais ir tuvāk realitātei, nekā skaistās frāzes par moderno izglītību. Daudz tuvāk.

Atzīmes bērniņus traumē. Kā tad. Bez atzīmēm un bez novērtējuma viņiem ir pofig, iemācās vai neiemācās. Skola kā tāds zvēru dārzs.

Par mācību grāmatām - esmu redzējusi visādas, no saviem skolas gadiem līdz šodienai. Ir atsevišķas katastrofas, bet kopumā nekā tāda. Vecāki arī grib redzēt grāmatas "kā manā laikā" un grūti pieņem citādākas.

Jā, ir grūti pieņemt grāmatas, kurās nav strukturēta informācija, bet tikai ūdens. Lasi, lasi, it kā kaut kas ir rakstīts, bet, kad mēģini izvilkt, ko tad esi izlasījis, tad nevar atrast nevienu pieturas punktu. Izplūdušas un bezsaturīgas kā visa jaunā izglītība. Es esmu no tiem drausmīgajiem vecākiem, kas savāca padomju laiku grāmatas. Tieši tāpēc, lai varu sekot līdzi pa tēmām un izskaidrot to, kas netiek pateikts.

Meklē tāpēc, ka pašiem tās pierastākas un saprotamākas. Šodienas grāmatās ir viss tas pats, tikai ne tieši tādiem vārdiem un tāpēc nebūt ne sliktāks. Mūsdienās vairs nemāca pēc krievu grāmatām (Nesaku, ka tās bija sliktas). Pašiem tiem meklētājiem nav ienācis prātā nejaukt bērnam galvu ar dažādām grāmatām, lai pēc tam nav jābrīnās, kāpēc mājās tik bieži skan frāze "Es neko nesaprotu!"? Laikam jau nav. Mūsu laikos vecāki citas grāmatas nemeklēja, visi mācījās pēc tām, ko skolā lika. Tagad saradušies tie vecāki, kuri labāk par skolotājiem zina, ko un kā bērnam mācīt.

Mani bērni atnāk no skolas un saka - es nesaprotu. Vai nesaka neko, bet, kad pajautāju par e-klasē izlasāmo tēmu, blisina acis - es nesapratu. Pēc mana skaidrojuma pēkšņi gan saprot visu. Bet "mans skaidrojums" ir strukturēta padomju laika izglītība. Dīvaini gan, ka to saprot, kamēr skolā runātais aizpeld gar ausīm. Sasodīts, jā, es labāk zinu, ko un kā mācīt, jo mani interesē, lai bērni iegūst zināšanas, spēju domāt un analizēt, nevis "izglītību" ar pašattīstības žurnāliem un citu bulšitu un figņu.

tas ir tāpēc, ka skolotāji negrib mainīties un pielāgoties jaunajai kārtībai, bet vecāki dzīvo ar uzskatu, ka visu skola iemācīs, jo viņiem tas tā arī bija. Tur arī rodas tas, ka īsti neviens to bērnu neaudzina, viņš aug pēc savas saprašanas un rezultāti ir tādi, kādi ir. Visi vaino izglītības programmu, bet ne jau programmā ir vaina.

O, jē, kā man patīk vispārināšana. Tikai - ja tu uzskati, ka neviens [domāts - vecāki] to bērnu neaudzina, tad es pateikšu, ka neviens to bērnu skolā nemāca.
Ak vecāki dzīvo ar uzskatu, ka skola iemācīs, bet skola to netaisās darīt? Tad kam ir jāmāca bērni un jādod zināšanas? Vecākiem? Nu bet, godīgi, - tad nafig tāda skola, ja viss ir jāizdara vecākiem? Tu man pasaki, lūdzu, kas tad ir skolas pienākums, mērķis un atbildība, ja skolai nev jāiedod zināšanas un māka tās lietot?


Realitātē patiešām ir ļoti redzams, kā izglītība iet pa reni uz leju - zināšanas aizvieto prezentācijas un muldētspēja.
Ak bērniem pašiem ir jānonāk līdz zināšanām? Skaists sauklis. Jā, bērniem labāk paliek atmiņā tas, ko viņi ir izpētījuši paši, bet tas nenozīmē, ka viņiem vispirms nav jāiedod elementāru zināšanu bāze, lai viņi varētu saprast, kas viņiem ir jāizpēta un jāuzzina. Atstājot mācīšanos bērnu ziņā, izaug tikai Maugļi.


Tfu.

[Spārka]

Trix, tikai sīkas piebildes.
Kad mazbērns kaut ko nesaprot, vedekla deleģē skaidrošanu man. Tas nav bieži. Tā ka visumā viduvējā skolā bērnus māca gan. Tīri matemātiski - virs vidējā ir tikpat, cik zem. Ja skola zem vidējā, tad nav paveicies. Visām skolām vajadzētu būt vienādi labām, bet nav gan.
Par īpašajām vajadzībām - bērniem ar diagnozēm ir asistenti. Tos nesavācamos es nepedagoģiski nosauktu par vnk izlaistiem.
P.S. Kurās klasēs Tavējie?

[tuk]

Vēl jau arī tas aspekts, ka skolotājas pārsvarā sievietes un māca izejot no savas, sievietes uztveres pozīcijas, kas vien normāli.
Bet ir atšķirība, kā uztver informāciju puiši, kā meitenes. Tas ar ļoti retiem izņēmumiem tiek ņemts vērā mācību procesā. Visus māca vienkārši kā bērnus un tad brīnās, kur radās tie garlaikotie palaidņi?

[Camma]

Un kāds būtu instruments tikšanai galā ar izlaistajiem? Nekāds.
Un vēl viena jauka lieta, kura zied un plaukst skolās - atšķirīgo vajāšana. Kādreiz tas arī bija, kad klase nostājas pret vienu, kurš nez ko nodarījis VISIEM pārējiem.
Neapskaužu šo laiku skolotājus.
Bija sūdīgi, kad padomijā saskatījās patriotiskās filmas un pūlējās sākt pēc tām dzīvot. Bet vai tagad ir labāk, kad tic TV tikpat akli un mēģina iedabūt apkārtējos sev iepatikušās filmeles rāmjos?

[Trix]

Par īpašajām vajadzībām - bērniem ar diagnozēm ir asistenti. Tos nesavācamos es nepedagoģiski nosauktu par vnk izlaistiem.
P.S. Kurās klasēs Tavējie?

Nav asistents. Ir diagnoze, ir nenormāla uzvedība, atzīmes 20%-50% līmenī, bet tā arī nākas pieciest. Nekāda asistenta bērnam nav. Varbūt uz papīra ir visiem un realitātē pa kādam, bet mūsu klasē nav.

Manējiem 3. un 4. klase. Skola pat it kā nav slikta, ir labas lietas arī, ieskaitot novietojumu, bet par izglītības līmeni man nav pārāk lielu ilūziju. Lai gan - citur nav nekas diži labāks. Šogad dabūju kompetences. Sk. ierakstu par mācību grāmatas beigu tēmas ņemšanu septembra beigās, turklāt nesaistīti ar iepriekšējo. Tas, ka testi "ieliec ķeksīti" joprojām ir topā, vairs nepārsteidz. Protams, vieglāk ir izvēlēties pēc iespējas ticamāku atbildi, nevis izdabūt atbildi uz jautājumu no galvas. Argumenti "cilvēkam nav viss jāzina, ir jāzina, kur meklēt" ir absurdi. Lai zinātu, kur meklēt, vispirms ir jāzina KO meklēt.

Izlaistie arī ir dažādi. Vieni ir izlaisti, otri ar defektu smadzenēs. Pirmos parasti ārstē ar disciplīnu skolās, - tas tagad ir aizliegts. Ja agrāk skolās vismaz bija noteikumi un daudzmaz tika ievēroti (bosiki vienmēr ir bijuši, bet ne tādā apjomā kā tagad), tad tagad noteikumi ir, disciplīnas nav. Skolotāji var tikai žēli čīkstēt. Ja pirmajā klasē būtu stingri ievēroti noteikumi, vēlāk būtu vieglāk ievērot.
Otros - ar nodarbināšanu (izdali lapas, notīri tāfeli, aiznes, atnes, palīdzi skolotājai - sīks ņemas ar prieku un lepnumu). Uz to neviens neiespringst, māk tikai žēloties vecākiem.

[tuk]

Saprotu arī skolotājus, kas nu atliek kā "futbolēt" par neuzvedību vecākiem. Aizrādīt īsti nedrīkst, klasē publiski bērnam pateikt, ka nerīkojas labi, nedrīkst, atradīsies vecāks kurš sacels traci par psihotraumu bērnam un datu regulu vai vēl ko tml.
Un tā tas rinķadancis rodas - učuki sūdzas par vecākiem, vecāki par učukiem. Un sīkie, informēti par savām ANO noteiktajām tiesībām var sūdzēties par abiem un mierīgi loderēt un jandalēt

[Nāra]

Cik naivi - bērniem ar diagnozēm ir asistenti 
Pamatā nav gan. Tas ir vēlamais, bet realitātē...kādam ir, kādam nav..
Kā arī - vecāki nemaz nealkst, lai viņu bērniem būtu diagnoze. Un pamatā visu nosaka vecāki.

[Spārka]

Cik naivi - bērniem ar diagnozēm ir asistenti 

Ja es nezinātu konkrētus bērnus, kuriem ir, tad nerakstītu.
Protams, neesmu lasījusi MK noteikumus, gan jau diagnozes tie šķirotas.

[Maruu]

Saprotu arī skolotājus, kas nu atliek kā "futbolēt" par neuzvedību vecākiem. Aizrādīt īsti nedrīkst, klasē publiski bērnam pateikt, ka nerīkojas labi, nedrīkst, atradīsies vecāks kurš sacels traci par psihotraumu bērnam un datu regulu vai vēl ko tml.

Skolotājs ne tikai drīkst pateikt bērnam, ka viņš rīkojas slikti, vispār tas ir izglītības iestādes pienākums - informēt bērnu, ka viņš pārkāpj skolas iekšējās kārtības noteikumus, kas viņam ir jāievēro. Gan skolas pienākums informēt, gan bērna pienākums ievērot ir atrunāts tajā pašā likumā.

Un sīkie, informēti par savām ANO noteiktajām tiesībām var sūdzēties par abiem un mierīgi loderēt un jandalēt

Sīkie var sūdzēties, ja viņus fiziski iespaido, seksuāli izmanto vai aizskar viņu godu un cieņu. Goda un cieņas aizskaršanas traktējums ir precīzi tāds pats, kāds cilvēktiesībās. Līdz ar to, ja skolotāja bērnus neapsaukā, nekādas cieņas un goda aizskaršanas tur nav. Bērnu tiesību aizsardzības likums nedod iespēju manipulēt ar skolu vai ar vecākiem.


Goda vārds, izlasiet taču to bērnu tiesību likumu beidzot! Citādi čīkst tā, itkā bērni būtu kādi mazie Budas, atsaucoties uz likumu, kuru paši nav lasījuši un kurš ne tuvu nedod bērnam tādu dievības statusu. Tajā likumā nav nekā pārcilvēcīga. Faktiski tas pats cilvēktiesību likums ar minimāliem papildinājumiem par juridisko pārstāvniecību un bērna pienākumiem, kas pieaugušo cilvēktiesību likumā nav.

[tuk]

Varbūt pasēdi reālā klasē, ne vien lasi likumus. Tur jau viss oki sarakstīts.
Tad kur problēma? Visi disciplinēti mācās. No problem.




Spārk, par asistentiem tā vien laužas strādāt ar bruto minimālo mēnešalgu un n-tajām atskaitēm par nostrādāto stundu skaitu.

[Maruu]

Varbūt pasēdi reālā klasē, ne vien lasi likumus. Tur jau viss oki sarakstīts.
Tad kur problēma? Visi disciplinēti mācās. No problem.

Reālās klasēs ir problēmas, bet ne tur likums vainīgs, ne izglītības programma. Ir čupa pieaugušo, kuri neaudzina bērnus, atbildību noveļot no viena uz otru, pamatojot to ar likumu, kurš nebūt ne vieniem ne otriem neaizliedz bērnu audzināt un disciplinēt. Tu pati iepriekš paziņoji, ka bērni mierīgi manipulē ar to likumu. Un kāpēc tad lai viņi to vispār varētu? Laikam jau tāpēc, ka pieaugušie to nav lasījuši un arī savu nevēlēšanos vēl pēc darba audzināt bērnus vai audzināt svešus bērnus darba laikā, noraksta uz to, ka bērni tagad ir svēto statusā un neko jau viņiem izdarīt nevar, lai gan tas pat tuvu nav patiesībai.

[tuk]

Zini, visos laikos ir bijuši vecāki kuri neaudzina savus bēnus. Visos. Ir kādi cmuki likumi vai nav. Un, diemžēl, arī būs. Tie likumi kārtību klasē nenodibinās.


Nu informē učuks par iekšējās kārtības noteikumiem jandalētāju, a neņem šis galvā. Informē vecākus, a tos arī neņem galvā. Iesaista psīchologu, sociālo... rezultāta nav. Un? Likums ir, bet kārtības klasē kā nav, tā nav.

[Maruu]

Tik, kāpēc Tu gribi sākt audzināšanas darbus skolas vecumā? Es jau cik atpakaļ teicu, ka vecāki vainīgi, ka neaudzina. Un tagad tādu ir nenormāli daudz. Ja nav audzināts no mazotnes, kāpēc lai pēkšņi skolā klausītu? Skolā vienkārši sākas tas atbildības futbols. Vecāki bērnam atkarībā no uzvedības iedod vai noņem planšeti, skolas savas likumīgās tiesības izmantot netaisās, šķiet, ka pat nezina, un ko tad Tu gribi, kas lai tur ir? Lai bērni paši no zila gaisa sāk priekšzīmīgi uzvesties, kad neviens nav audzinājusi kā un kāpēc tas jādara?

[tuk]

Sāksim ar to, ka uzskatu, skolā bērni jāmāca, ne jāaudzina, tas pirmkārt. Nepiekrītu, ka uzvedības problēmas sākas skolā, pirms skolas ir bērnudārzs. Vecāki darbos, omes ar vairs nav pensijā, dzīve kāda nu ir tāda ir.
Tā demagoģija, ka visu atrisinās daiļi uzrakstīts likums un noteikumi, omg!, vienkārši iespārda.

[Spārka]

Šai diskusijai ir viens būtisks klupiens. To sāka Raimonds (pie tam sākotnēji ievietojot Mellenes blogā), iemetot 2007.gada palagu no vietnes Biedrība Latvietis. Pilno tekstu kāds izlasīja? Tur ir tāda preambula:

Pē­dē­jā lai­kā dau­dzi bēr­nu ve­cā­ki un sko­lo­tā­ji ar­vien ska­ļāk sāk pro­tes­tēt pret tiem jaun­ie­ve­du­miem Lat­vi­jas sko­lās, ko mū­su val­dī­ba ir lep­ni no­sau­ku­si par iz­glī­tī­bas re­for­mu. Vis­lie­lā­kā ne­ap­mie­ri­nā­tī­ba par jaun­ie­ve­du­miem sek­mju vēr­tē­ša­nā. Tiek iz­teik­tas pat tā­das do­mas, ka Iz­glī­tī­bas mi­nis­tri­jā strā­dā ga­lī­gi muļ­ķi, kas, sa­klau­sī­ju­šies da­žā­das pseido­zi­nāt­nis­kas psiho­lo­ģi­jas te­ori­jas, aiz­mir­su­ši nor­mā­las pe­da­go­ģi­jas prin­ci­pus. Te nu es gri­bē­tu ļo­ti ka­te­go­ris­ki ie­bilst. Mū­su iz­glī­tī­bas re­for­ma­to­ri ir ļo­ti gud­ri. Ti­kai, lai to gud­rī­bu spē­tu no­vēr­tēt, mums jā­pa­ce­ļas pār­i šau­ru in­ter­ešu dik­tē­tiem uz­ska­tiem un jā­pa­lū­ko­jas uz vi­su ar la­bi si­tu­ēto valsts ie­rēd­ņu acīm. Man to iz­da­rīt pa­lī­dzē­ja kā­da krie­vu ar­mi­jā dzir­dē­ta as­prā­tī­ba: «Vai jūs zi­nāt kā­dēļ pul­kve­žu dē­li ne­kad ne­kļūst par ģe­ne­rā­ļiem? Tā­dēļ, ka ģe­ne­rā­ļiem pie­tiek sa­vu dē­lu.»
Tad nu ie­do­mā­si­mies, ka mēs esam tie «ģe­ne­rā­ļi», kas ne­grib pie­ļaut, ka pulk­ve­žu un zem­ākam ran­gam pie­de­rī­go dē­li ie­gūst vē­rā ņe­ma­mu iz­glī­tī­bu. Pro­tams, mums jā­rē­ķi­nās, ka ne­drīk­stam vien­kār­ši ar li­ku­mu aiz­liegt vien­kār­ša­jai tau­tai ie­gūt iz­glī­tī­bu, jo jā­tē­lo hu­mā­nisms un de­mo­krā­ti­ja. Tie­ši ot­rā­di – mums jā­ra­da ie­spaids, ka valsts visiem spē­kiem cen­šas no­dro­ši­nāt jau­nat­nei iz­glī­tī­bu un ne­pār­trauk­ti ceļ šīs iz­glī­tī­bas kva­li­tā­ti. Tā­tad – ar ko sāk­sim?

Tālākais raksts ir vērsts uz to, lai pievilktu pierādījumus šai domai.
Vecais labais paņēmiens - pasaki kaut ko neapstrīdami patiesu (bardaks skolās), daļēji patiesu un pievelc izdomājumu (ka tas ir mērķtiecīgi radīts).
Rezultātā mūsu diskusijā notiek nevajadzīgs papildu cīniņš ap visādiem "salmu vīriem".