Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana parastajās skolās nekā neietekmē pārējos skolniekus.
Vot pie šitā es gan beidzot sacepos. Neietekmē, jā gan. Kad viens tāds nesavācamais - vai vēl labāk pārītis - klasē katru stundu pataisa par cirku, pārējiem atliek noskatīties, kā skolotāja mēģina "sarunāt", lai kliedzošais integrējamais apklust. Vai sapsihojies metas klasesbiedriem virsū ar šķērēm (reāls gadījums), tad viss kārtībā... Aha. Bļin, nu nav jācieš klasei no tāda integrējamā, kurš padara mācību procesu neiespējamu.
Bet uzrakstīts tik glumi un siekalaini skaisti... Tikai ne smakas no realitātes.
Tāpat nav nekā slikta tajā, ka katrā skolā izmanto citas grāmatas.
Protams. Tikai tie bērni, kas mācību gada vidū ir spiesti mainīt skolu, ir pamesti zem tanka - viņu un jaunā skolas zināšanu daļa pamatīgi nesakrīt. Pa mācību grāmatu kompetencējas pārlēcieniem, septembrī lasa kaut ko no beigām, kad pajautāju elementāras lietas, kas būtu jāzina pirms konkrētās tēmas mācīšanās, manējais blisina acis - neko tādu mums nemācīja.
Bērnu tiesību aizsardzības likumā ir skaidri atrunāti arī bērnu pienākumi.
[..]
Ja autors būtu kaut nedaudz kursā par bērnu tiesību aizsardzības likuma saturu, liela daļa viņa sarakstītā palaga atkristu.
Par visu, ko bērns dara skolā, skola neatbild nekādā mērā. Par visu ir atbildīgi vecāki. Grozījās stundā? Vecāki vainīgi. (Un ne jau skolotājs, kurš pat nemēģina ieviest kaut ko līdzīgu disciplīnai skolā). Skrēja pa gaiteni? Vecāki vainīgi. Un ne jau skolas personāls, kas nedara neko, lai tam bērnam būtu iespēja izkustēties. Bērns kā māk, tā nodrošina sevi ar kustībām.
Lieto lamuvārdus? Atkal vecāki vainīgi. Lai gan mājās nenormatīvā leksika lietota netiek, un arī bērns to mājās nelieto. Taču skolā ir daļa alternatīvi apdāvināto, kam pakaļ pavelkas daudzi. Bet necenzētus izteicienus skolā mēs neapkarojam, ko jūs, - jūs, vecāki, esat par to atbildīgi, nevis skola.
Tikai, atvainojiet, kā vecāki var nodrošināt kārtību klasē, ja atrodas n kilometru attālumā? Bet skolotāja kā amēba - ne bū, ne bē.
Trokšņaino un nepaklausīgo bērnu sāga ir atsevišķs stāsts. Tur akmentiņš vecāku dārziņā.
Kad bērns ir izaudzis līdz skolas vecumam, tur sāk parādīties problēmas un neprasme uzvesties, kas ir nevis bērna, bet vispār jau vecāku vaina.
Maruu, uzraksti man PZ. Iedod adresi, aizvedīšu tev savējos - iemāci viņiem to "prasmi uzvesties", ja???
Bļin, tracina šitie politkorektie palagi - atrakstīšanās un skaistu frāžu bārstīšana. Diemžēl tas Raimonda kopētais ir tuvāk realitātei, nekā skaistās frāzes par moderno izglītību. Daudz tuvāk.
Atzīmes bērniņus traumē. Kā tad. Bez atzīmēm un bez novērtējuma viņiem ir pofig, iemācās vai neiemācās. Skola kā tāds zvēru dārzs.
Par mācību grāmatām - esmu redzējusi visādas, no saviem skolas gadiem līdz šodienai. Ir atsevišķas katastrofas, bet kopumā nekā tāda. Vecāki arī grib redzēt grāmatas "kā manā laikā" un grūti pieņem citādākas.
Jā, ir grūti pieņemt grāmatas, kurās nav strukturēta informācija, bet tikai ūdens. Lasi, lasi, it kā kaut kas ir rakstīts, bet, kad mēģini izvilkt, ko tad esi izlasījis, tad nevar atrast nevienu pieturas punktu. Izplūdušas un bezsaturīgas kā visa jaunā izglītība. Es esmu no tiem drausmīgajiem vecākiem, kas savāca padomju laiku grāmatas. Tieši tāpēc, lai varu sekot līdzi pa tēmām un izskaidrot to, kas netiek pateikts.
Meklē tāpēc, ka pašiem tās pierastākas un saprotamākas. Šodienas grāmatās ir viss tas pats, tikai ne tieši tādiem vārdiem un tāpēc nebūt ne sliktāks. Mūsdienās vairs nemāca pēc krievu grāmatām (Nesaku, ka tās bija sliktas). Pašiem tiem meklētājiem nav ienācis prātā nejaukt bērnam galvu ar dažādām grāmatām, lai pēc tam nav jābrīnās, kāpēc mājās tik bieži skan frāze "Es neko nesaprotu!"? Laikam jau nav. Mūsu laikos vecāki citas grāmatas nemeklēja, visi mācījās pēc tām, ko skolā lika. Tagad saradušies tie vecāki, kuri labāk par skolotājiem zina, ko un kā bērnam mācīt.
Mani bērni atnāk no skolas un saka - es nesaprotu. Vai nesaka neko, bet, kad pajautāju par e-klasē izlasāmo tēmu, blisina acis - es nesapratu. Pēc mana skaidrojuma pēkšņi gan saprot visu. Bet "mans skaidrojums" ir strukturēta padomju laika izglītība. Dīvaini gan, ka to saprot, kamēr skolā runātais aizpeld gar ausīm. Sasodīts, jā, es labāk zinu, ko un kā mācīt, jo mani interesē, lai bērni iegūst zināšanas, spēju domāt un analizēt, nevis "izglītību" ar pašattīstības žurnāliem un citu bulšitu un figņu.
tas ir tāpēc, ka skolotāji negrib mainīties un pielāgoties jaunajai kārtībai, bet vecāki dzīvo ar uzskatu, ka visu skola iemācīs, jo viņiem tas tā arī bija. Tur arī rodas tas, ka īsti neviens to bērnu neaudzina, viņš aug pēc savas saprašanas un rezultāti ir tādi, kādi ir. Visi vaino izglītības programmu, bet ne jau programmā ir vaina.
O, jē, kā man patīk vispārināšana. Tikai - ja tu uzskati, ka
neviens [domāts - vecāki] to bērnu neaudzina, tad es pateikšu, ka
neviens to bērnu skolā nemāca.
Ak vecāki dzīvo ar uzskatu, ka skola iemācīs, bet skola to netaisās darīt? Tad kam ir jāmāca bērni un jādod zināšanas? Vecākiem? Nu bet, godīgi, - tad nafig tāda skola, ja viss ir jāizdara vecākiem? Tu man pasaki, lūdzu, kas tad ir skolas pienākums, mērķis un atbildība, ja skolai nev jāiedod zināšanas un māka tās lietot?
Realitātē patiešām ir ļoti redzams, kā izglītība iet pa reni uz leju - zināšanas aizvieto prezentācijas un muldētspēja.
Ak bērniem pašiem ir jānonāk līdz zināšanām? Skaists sauklis. Jā, bērniem labāk paliek atmiņā tas, ko viņi ir izpētījuši paši, bet tas nenozīmē, ka viņiem vispirms nav jāiedod elementāru zināšanu bāze, lai viņi varētu saprast, kas viņiem ir jāizpēta un jāuzzina. Atstājot mācīšanos bērnu ziņā, izaug tikai Maugļi.
Tfu.