apciemošana

[reno]

Lasot tarkšķa ierakstu, ļoti bieži parādās -Bērni brauc ciemos, dēls ciemosies utt. Sāku par to domāt -tiešām, arī pie mums ciemojas mūsu mājās,  otrādi ļoti reti, uz jubilejām kaut kādām, kad speciāli uzaicina.


Protams, otra galējība ir "svētdienas pusdienas pie mammas". Zinu arī tādu variantu, katru svētdienu, nekādu atrunu, rezultātā dēla iecerētā puisi pameta.


Kad mūsu vecāki vēl bija, vienmēr tā ņemšanās ar Ziemassvētkiem, ciemos braukšana. Tādēļ tagad bērni vienmēr var paši izvēlēties, kad ciemosies, mums tie nekad nav bijuši kaut kādi baigie saieti.



Man patīk pa reizei sarīkot "lielo maltīti", bet Diespas, ja sadomātu to no manis gaidīt katru nedēļu. Pēdējā laikā Kaucmindes bacilis ir pārņēmis arī dēlu, un viņi atbrauc ar saviem produktiem un idejām
Kā jums?

[Emīlija]

Man viss vienkārši - bērni paziņo "mēs ieradīsimies, ko paķert pa ceļam veikalā" Zina, ka ir gaidīti, ka tā drīkst.
Nekā obligāta nav, viss notiek plūstoši un dabiski.

Mes jau arī pie viņiem braucam, pāris reizes gadā.

[magda]

Mums arī nav šitā- "brīvdienās OBLIGĀTI pie vecākiem" !Arī tagad,kad esam pārcēlusiešies uz laukiem.    Kad grib, tad brauc! Iepriekš piezvana un apjautājas, vai mums pašiem nav kādi plāni. Ziemīšos brauc pie vedeklas vecākiem- tur 1x gadā jābūt OBLIGĀTI!    Pie mums sagaida jauno gadu, ja nav kaut kur aizceļojuši. Pie vecākā dēla ciemojamies mazdēla svētkos dzimšanas un vārda dienās. Jaunākais dzīvo mūsu Rīgas dzīvoklī, bet nu ja braucam darīšanās vai šopingā, iepriekš pabrīdinām 

[Leonora]

Kad bērni bija mazi, gandrīz katras brīvdienas braucām pie vīra vecākiem, braucu egoistisku apsvērumu dēļ - nebija vismaz  brīvdienās jātaisa ēst. Domāju, arī tagad daudzi brauc pie vecākiem(sevišķi pie kaucmindietēm  ), lai neiespringtu uz ēst taisīšanu, kādam vēl vecvecāki  bērnus pie reizes pieskata Tikai nez kāpēc tā  braukšana parasti izbeidzas, kad vecīši noveco.
Es vienmēr saku bērniem, ka nav nekādu pienākumu braukt, jābrauc tikai tad, kad tiešām gribas braukt. Pienākuma braukšana un citas pienākuma lietas būs tad, kad es neko vairs pati nevarēšu 
Pārāk bieži nebrauc, jo es tāpat pa brīvdienām reti pa māju - uzskatu, ka mājās sēdēs tad, kad vairs nevarēs no tās iziet  Ja brauc, tad arī nav nekāda šmorēšana vai speciāla ēst gatavošana- ēd to pašu, ko mēs- ikdienas ēdienu. Ja sagadās kādi svētki - tikai tad.
Biežāk es ciemojos, tad arī mani kāds bērns pabaro un izvadā pa smalkiem Rīgas vai ārzemju krogiem  un uzņem kā ciemiņu.

[mellene88]

baigi intereanti....uz pirkstiem ieraksti....cauri iet doma par ēšanu  , vismaz zemapziņā ..kkā .(gludeklis)

mani pamudināja uz atklāsmi -mīlestību caur vēderu ?

kad bijām mazi..šad un tad braucām uz latgali pie tēta mammas... tur nekad nebija ko ēst.. viņa principā neko negatavoja , no kā pārtika nezinu  viņai vienmēr bija tiki rupja maize un tas siers citi, cieti kaltētais , tāds kur zobus var nolauzt. vienmer vecāki krāva pilnu mašīnu ar paiku turp dodoties... (ko nu varēj asakraut padomju laikos)...

[Spārka]

Agrāk sabraucām visi laukos, kas pārējā laikā bija neapdzīvoti. Tagad iznāk, ka brauc pie manis, jo šobrīd es te dzīvoju

[Emīlija]

baigi intereanti....uz pirkstiem ieraksti....cauri iet doma par ēšanu  , vismaz zemapziņā ..kkā .(gludeklis)

mani pamudināja uz atklāsmi -mīlestību caur vēderu ?

kad bijām mazi..šad un tad braucām uz latgali pie tēta mammas... tur nekad nebija ko ēst.. viņa principā neko negatavoja , no kā pārtika nezinu  viņai vienmēr bija tiki rupja maize un tas siers citi, cieti kaltētais , tāds kur zobus var nolauzt. vienmer vecāki krāva pilnu mašīnu ar paiku turp dodoties... (ko nu varēj asakraut padomju laikos)...

nēnu. ēšanu neviens nav atcēlis, un veikala pie stūra - nav. tieši tik triviāli.

[tuk]

Nevaru piekrist Leonorai par to, ka kad vecāki noveco, tad nebrauc, bet nu tas kā kuram. Mums sanāk braukt tieši biežāk, jo ir jāpalīdz. Pat nezinu, vai to braukšanu pie nu jau manas mammas, vai abiem vīra vecākiem ārpus jubilejām saukšu par ciemošanos. Pārsvarā tā ciemošanās tāda racionāla - lapas sagrābt, zāli nopļaut vai no veikala ko atvest, vai līdz ārstam aizvest... un pie pusdienām papļāpāt... Mana mamma vairs negrib pie manis ciemoties vairākas dienas, grib gulēt savās mājās. Tad no rīta atvedu, apskatās kas jauns, paklačojamies un vakarā aizvedam mājās. Mani bērni bieži aizskrien pie vecvecākiem. Vispār vismaz reizi nedēļā vecākus redzam. Nu tā mums. Nezinu, vai tā ir tā ciemošanās vai nav. Katrā ziņā nekā ārkārtēja.