Es puikam iedevu vārdu Kārlis, kurš 80.gadu beigās neskanēja ausīs kā kaut kāds širpotrebs....devu par godu vectēvam, kurs bija Latvijas armijas virsnieks, cīnījās par neatkarību 1918.-20.gadā, apbalvots ar Lāčplēša kara ordeni...vēlāk dzirdēju no puikas, ka Kārlis nav nekāds vārds...klasē esot 4 Kārļi un viņu asociē tikai pēc uzvārda....nu, uzrunā uzvārdā...pasauc uzvārdā...vārds ir tukša skaņa...to nelieto...man to bija grūti saprast, jo manu vecāku dotais vārds man bija unikāls, tā nebija kalendārā...nu, pavisam citas problēmas, kā tad, ja ierasts vārds ...atliek nosaukt vārdu, un visi zin, par kuru ir runa....
Teicu puikam, vai labāk bija nosaukt par Cēzaru? ...ok, tas būtu atpazīstamāk..
Tagad Kaimiņu pāris savu dēlu nosaucis par Kaupo...abi vecāki mainījusi savus vārdus...Artuss piedzimstot ir bijis Arturs, bet Dārta ir bijusi Inese...Nu, pilnīgs pīīī....