Ielikšu dažas tēzes rezumē.
Protams, tiesības dabūju, bet iztērēju ap 2tk. Varbūt daļēji tāpēc, ka sākumā uztvēru to kā laika pavadīšanas veidu un ļoti neiespringu. Beigās apnika un sāku pa īstam mācīties braukt, bet katru reizi atrašanās pie stūres man radīja nepatiku.
Braucu ļoti labi, kad liku tiesības, bet...kopš tiesību iegūšanas esmu braukusi precīzi 0 reizes, jo nav tādas vajadzības. Darbs tuvu, pilsēta maza, man liekas smieklīgi braukt ar auto, sevišķi vasarā, kad var jaukā laikā ar kājām vai velo. Ja ekskursijās vai ciemos, esmu laimīga, ka vīrs stūrē. Meita atdeva savu veco auto, bet tā tas arī nostāvēja, aizvedām uz laukiem.
Meitai jaunais auto ir automāts, tad nu pamēģināju un domāju - kāpēc pūlējos vispār likt uz parasto auto, ja ar automātu, man liekas, katrs ātri iemācītos, tas man liekas kā spēļu auto, nav nekāda māka vajadzīga. Ko es mocījos un pārējie.. Tak noliec uz automātu un tad ar tādu tikai brauc.
Mani secinājumi ir tādi - ja tu nedomā ikdienā braukt, tad tādas tiesības nav vajadzīgas. Protams, protams, var kādreiz noderēt, bet nu pagaidām pat domas nav sēsties pie stūres, veltīgi izmests laiks un nauda, bet vismaz bij ko darīt tajā kovidvasarā
Broņa, kā tev iet ar šo lietu, ja nav noslēpums?