tā notiek kur? LV? vai tiešām mūsdienās pacients varbūt neapkopts un nepabarots?
Ta notiek visur, kur tuvinieki netiek laisti klāt un nav iespējas apskatīties un novērtēt slimnieka aprūpi.
Kad mammai bija kādas dienas jābūt traumās, gan Stradiņos un kad cilvēks pats par sevi nevar parūpēties, neviens ar aprūpi neiespringst. Maksā ko un cik vēlies, māj ar galvu un izdara tikai tad, kad tieši norādi. Vienreiz (pirms Covid laikiem) aizgāju tad, kad sanitāre nebalsī bļāva uz pacienti, kura traumas dēļ nespēja aiziet nokārtoties, viņai tas bija jādara pamperā. Sapratu, ja pavēršu muti, uz mammu, kad aiziešu, kliegs vēl trakāk, tāpēc klusēju. Covid laikos ātrā palīdzība aizveda mammu uz slimnīcu. Uzņemšanā bija 1 diennakti, teica, ka jāievieto nodaļā. Teicu, vai viņi pa diennakti var izdarīt nepieciešamo turpat, jo nodaļā klāt mani nelaidīs. Atbildēja - es saprotu jūsu bažas par aprūpi. Medicīniski izdarīja, kas nepieciešams, bet aprūpe bija štruntīga. Pēc diennakts, kad mammu izņēmu no uzņemšanas, viņai bija uzlikts milzu pampers un nosaitēts tā, ka elpa trūkst. Neviens to diennakti nebija vairāk klāt skāries. Visas drēbes bija piekaltušās asinīs.
Ja jums ir ilūzijas par 1. slimnīcu, veltīgi. Tiem, kuri paši nevar padzerties, dzeramo vai nu aizbīda tālāk, lai skaitītos, ka ir uz skapīša, bet lai mazāk čurātu un nebūtu jāmaina pamperi. Vasarā konkrētā nodaļā ļoti mira cilvēki, jo logiem nebija žalūziju, kad laukā bija +30, palātās saules pusē +40. Un tie cilvēki tur gulēja un mocījās. Vispār man apnika rakstīt. Skaidrs, ka es par savu mīļo mammu rūpējos un rūpēšos pati.
