Alsunga un citas vietas

[Broņa]

Nesatraucies, es pie vecākiem regulāri 2h braucu ar autobusu. Un kā man ar Rīgas satiksmi iet, jūs jau izlasījāt.. 

[Nāra]

Neesmu princese, bet man var piemaksāt, lai brauktu ekskursijā ar autobusu - brrrr. Uz Rīgu vēl var aizbraukt, ja ir vajadzība, ar busu, bet ne ekskursijā  . Tie laiki ir beigušies. Tā kratīšanās un laika patēriņš. Man jau ar auto braukt ilgi besī, bet to vēl var izturēt, jo zini, ka vari piestāt pie krūma vai ko.. kad gribi.

[tuk]

Ar gadiem komfortam arvien lielāka loma. Tā nu tas ir.

[reno]

Man tā ideja par busu radās nupat, zelta rudens laikā, un ko autobusa otrā stāva pavisam cits skats uz pasauli, to ceļu esmu 100tām reižu braukusi, bet no vardes perspektīvas, t.i. vieglā auto sēdekļa

[reno]

Mēģināšu fotoplenēru rīt noorganizēt, savu fotomaņjaku izvilkt no mājām

[Minne]

Katram iespējas ir tādas, kādas nu ir. Ja gribas ko redzēt un netupēt mājās, tāpat bērnam pasauli parādīt, arī buss ir laba alternatīva.
Bet Broņa, malacis, liek tiesības, dŗīz laidīs ar auto, ka prieks!

[kvadra]

Man pieņemami ir visi transporta varianti un, vēl jo labāk, to kombinācijas. Var braukt ar auto/vilcienu un galamērķi apgūt ar velo vai kājām staigāt.  Esmu arī gar jūras malu pārgājienā gājusi, nonākot līdz pirmīt atstātajam auto, tāpat ar laiviņām forši uz divām dienām. Nekas nav pret nakšņošanu teltī. Tāpat nav iebildumu arī pret autobusu ekskursiju braucieniem, tur ir savs labums - dabū redzēt lietas, ko neredzēsi individuāli.
Vienīgi, jā, tajos divstāvu autobusos man lāgā nepatīk, jo otrajā stāvā baigi šūpo, no kā mani velk uz korķi, un tā psiholoģiski šķiet, ka tas buss ar augsti novietoto smaguma centru ir nestabils un var apgāzties. Kas varbūt nav nemaz tik muļķīga iedoma, jo 2stāvu ecolines ik pa brīžam avarē apgāžoties.

[tuk]

Es vairs teltī negulētu gan. Man tomēr vajag komfortu. Vismaz normālu viesnīcu ar dušu  Tie laiki pagājuši, kad vienalga kur, kā, kāpēc, ar ko...

[kvadra]

Man komforts ir maznozīmīgs. Nē nu, vajag, lai lietus virsū nelīst un nesalst    Bet varu gulēt teltī vai mašīnā, mazgāties upē un ēst pelnos ceptus kartupeļus. Esmu pilnīgi vienaldzīga pret krogu baudām, man neeksistē problēma "iesakiet krodziņu, kur pasēdēt". Tieši otrādi, pz manam, tas ir pad@rsts laiks un pad@rsta nauda.
Līdz ar to, man ir viena tāda mežoņu piedzīvojumu kāra druška, ar kuru man saskan, ar ko varu doties pārgājienos un laivu braucienos, un ir viena, ar kuru nebraucu nekur, jo tai vajag komfortablu viesnīcu, palaiskošanos no rīta pa gultu un vaļāšanos pludmalē - viss, ar ko mani var izbesīt.