man atmiņā stāsts par "pārdotiem smiekliem". Drausmīgi pārdzīvoju... Tur (kapitālismā), dzīvoja kāds nabaga puisītis, kam nekas nepiederēja, ka tik brīnišķīgi smiekli. Protams, garām gāja kāds kapitālists, kurš iedomājās, ka ja šim tādi būtu, tad cilvēki viņam vairāk uzticētos, kad tas tos piekrāps. Šams paņēma puiku pie sevis un parakstīja ar viņu kaut kādu viltīgu līgumu. Protams, apšmauca, puika palika bez draugiem, viens pats lietū, tumsā, lielā pilsētā ar augstam pelēkām mājām. Aizmigt nevarēju, biju gatava uz vietas braukt un glābt puiku... Liekas, ka Dž,Rodari bija sarakstījis. Jā un par nabaga Sīpoliņu arī drausmīgi pārdzīvoju... ar asarām acīs.