Bārda gan, līdz uzpurnim nav doma aizsniegusies.
Kakofonija gan baisa. Nez kāpēc viss mūsu publiskais dizains ir jo tālāk, jo briesmīgāk.
Piedodiet, var jau snobiski ņirgt par mājsaimnieču iecienītiem gulbīšiem, izšūtiem krustdūrienā uz sienassegas, bet IMHO apsveikumam tautai (no kuras ļoti liela daļa ir tādas "mājsaimnieces" un cilvēki, kam patīk vienkāršas un skaistas lietas) ir jābūt tādam, kas izraisa pozitīvas emocijas un mīļu smaidu, nevis pārsteigumu, neizpratni un negatīvas emocijas. Šis apšaubāmās kvalitātes "mākslas" paraugs izraisa tikai neizpratni un asociācijas, kas ne tuvu nav Ziemassvētki vai mūsu tautas vēsture un tradīcijas.
Pat "augstās mākslas" stila darbu, ar stilizētiem cilvēku tēliem vai kaut tikai krāsu laukumiem un līnijām, var izveidot tādu, kura mākslinieciskās vērtības redz un novērtē mākslas speciālisti, bet estētiskās vērtības (neko nesaprotu, bet smuki) novērtē arī cilvēki bez izglītības un intereses par mākslu.
Interesanti, kas tas par kaimiņvalsts spiegu, kas šos brīnumus rada? Uz 18. novembri - oranžmelnās svītras, tagad zilais slāvu rotājumu un fonta salikums... Un kurš to apstiprina un atļauj izlikt ielās?
(Disklaimeris tiem, kas gribēs bakstīt ar pirkstu, ka es neko nejēdzu no mākslas, - man ir mākslai tuvu stāvoša izglītība, diezgan laba sapratne par dizainu un n-desmit gadu darbs dizaina jomā.)
