Nesen bija tāds gadījums - piezvana vīrietis, izrakstīts no oficiālo pielūdzēju sarakstiem, viņam tas darīts zināms, starp citu, mērkaķu tēmas provokators, kura dēļ Spārka mani reiz palātā ielika, mirstot, vai nevarot atvest šnabi, ap vieniem naktī.
Atbildu, lai sauc ātro palīdzību, viņam esot kauns, nu ja kauns, tad kauns, neko darīt.
Likos uz auss, sagatavojusies viņa nāvei un divu kaķu krustbērnu uzņemšanai.
Uz bērēm gan biju gatava gājēja. Vēl uzstātos ar runu par nelaiķa pozitīvajām īpašībām, kuras viņam bija/ir - nekāda liekulība.
Tagad baidos piezvanīt, vai vēl dzīvs, kaķus varbūt pieņēmusi kaimiņiene kaķeniece

Tā pirmā reize mūžā, kad biju tik gatava iet uz bērēm.