Lai bērns varēru apgūt zināšanas, viņam ir jāiemācās mācīties. Es, piemēram, lai kā ar tiem savējiem nebiju ņēmusies agrā bērnībā, to, kā ir jāmācās, nebiju pastāstījusi - galva viegla (smadzenes trenētas), visu atceras tāpat, neiedomājos. Skola postulēja apmēram tā, ka "mēs ar bērniem strādājam skolā, vecākiem mājās bērni ir tikai jāmīl". Mājasdarbu nav, viss skolā. To, kādas auzas ir ielaistas, es atklāju 2./3. klasē līdz ar attālināto skolu - ka bērns nav spējīgs iemācīties dzejoli (kurš neinteresē), jo nejēdz izlasīt, atkārtot, izlasīt pa rindām, atkārtot pa rindām utt. Dabaszinības - viņi tur papļāpā un saliek ķeksīšus testos. Kad es pieķēros un liku iemācīties tēmu, un to atstāstīt (nevis uzminēt maksimāli ticamu atbildi), tas izrādījās "grūti". Kāda pašvadīta mācīšanās vēlākajos gados, ja pirmajās klasēs mācīšanās pamatu nav nekādu?
Mani puikas piedalās "Ķengurā". Kas nezina – starptautisks matemātikas uzdevumu konkurss, tādi "cietie rieksti". Ņemu iepriekšējo gadu uzdevumus, drukāju, dodu risināt, pārrunājam kā risināt to, kas nav saprasts utt. 3.-4. klases uzdevumi, bērns ir izgrauzies cauri 8 gadu uzdevumu arhīvam, redzu, ka kaut ko nav īsti sapratis, cik varu, tik vēl skaidroju... Atnāk no konkursa - Mamm, kāpēc tu man tik sarežģītus uzdevumus liki risināt? Tur visi bija nenormāli viegli! Paskatījos viņa darbu - 1 nepareizi atrisināts uzdevums. Nu ko lai tev saka, bērns, iepriekšējos gados vienkārši bija daudz sarežģītāki uzdevumi, jūsu paaudzi uzskata par dumjāku nekā tos pirms 8 gadiem...
Lai bērns varētu meklēt internetā informāciju, viņam ir jāzina pamatlietas un jāsaprot, ko tur meklēt. Turklāt galvā atrast ir ātrāk nekā internetā. "Pašvadīta mācīšanās" ir laba lieta tad, kad ir sapratne par to, kas ir jāmācās. Bet tas uzskats, ka "bērnam pašam ir jānonāk līdz zināšanām" ir klaji kaitniecisks. Tas ir tāpat kā bērnam nemācīt burtus, bet cerēt, ka viņš pats iemācīsies lasīt. Nu, jā, daži tādi ir... Taču varbūt Einšteins 8-9 gadu vecumā varēja izdomāt kas ir gaisma, bet ne vidējais aritmētiskais skolēns. Varbūt tā bija ne tieši gaisma, bet kaut kas līdzīgs, 5. klase. Definīcijas nav, skaidrojuma nav, ir tikai piemēri, ka "gaisma var būt dažādās krāsās" un "gaisma ir redzama". Es te primitivizēju, bet ja no tiem aptuvenajiem aprakstiem tam bērnam ir pašam jāizsecina, KAS ir gaisma, tad 90% skolēnu tas ir ar nulles rezultātu.
No "augšām" neviens neizsecinās, ka ir auzas. Ja arī kāds to saprot, tad viņam ir ērtāk saņemt naudu par kārtējo bezjēdzīgo reformu, lai iebāztu stundu sarakstā vēl kādu teātra mākslu, un savu bērnu mācīt papildus. Nemainīsies nekas, vismaz ne Latvijā.
Pirmkārt, būtu jāvienādo pirmsskolas prasību līmenis bērnudārzos. Tagad pirmajā klasē ir gan tādi, kas lasa Šerloku Holmsu, gan tādi, kas vienu vārdu nevar izlasīt bez mokām. Nu tad pirmajā klasē tie, kas nav atpalikuši, sprāgst no garlaicības un zaudē jebkādu motivāciju. Bet būtu jāprot puslīdz lasīt un punkts. Neproti - mācies, un uz skolu nākamajā gadā. Vai arī grāmatām jābūt tādām, kuras var saprast bez lasīšanas, kamēr iemācās lasīt paātrinātā kārtā. Kā mūsu laika 1. klases matemātikas grāmata. Pirmais ceturksnis - tikai zīmējumi un skaitļi. Viss saprotams, nav jālasa nekas.
Tas uzreiz samazinās mācību gadu skaitu par vienu bezjēdzīgi pavadītu gadu.
Otrs. Apvienot ētiku, sociālās zinības un kas vēl tur bija par ūdensgabaliem. Visi tie "pašizaugsmes žurnāli" realitātē IR bezjēdzīgi, taču lieliski atspoguļo mūsdienu realitāti - mēs mākam skaisti aizpildīt papīru kalnus, bet nemākam strādāt. Visādas projektu nedēļas utml. sviests, un te ir vēl viens gads nost. Nu nav jābeidz vidusskola 20 gadu vecumā. Bārdaini tēviņi, kas drīkst gan balsot, gan dzert, gan smķēt, gan precēties, sēž skolas solā. Kā zināms, Āfrikas bites iznīcina Eiropas bites, jo izšķiļas par vienu dienu agrāk. Tā ir dabā. Cilvēki "nekur tālu no dabas nav aizbizojuši" - mūsu lēni pieaugošos jauniešus iznīcina tie, kuri attīstās un kļūst pieauguši un domātspējīgi agrāk.
Skolas zināšanu līmenis, protams, nenosaka cilvēka gudrību un prasmes, bet ja tā līmeņa nav, tad arī gudrības nav. Tie "self made man" kā Džeks Londons, kas knapi pamatskolā gājuši, bet ir visu apguvuši paši, bija realitāte pirms 150 gadiem. Mūsdienās to laiku, kurā varētu apgūt prasmes paši, viņi atsēž skolā pilnas darba dienas apjomā, velkot krustiņus testos, bet pēc skolas - telefonā.
