Pa lielam, man vienalga, kas ar to eveselību notiks.
Bet, par receptēm runājot. Tā nu sanācis, ka man, kam recepšu zāles kopš neatkarības atgūšanas nav bijušas izrakstītas, pēdējā laikā gandrīz vienlaicīgi tika izrakstītas 2 gab. papīra receptes un 2 gab ereceptes. Ar papīra receptēm bija vienkāršāk - vienu izpirku, otru kā sev nevajadzīgu atdevu draugiem, lai šie sev nopērk - i nekādu problēmu. Pēc ereceptēm braucu speciāli, jo vajadzēja no mājām pasi līdzi paņemt - zinošāki ļauži mani apgaismoja, ka uz tiesībām visdrīzāk nedošot, un tā arī būtu bijis. Un, otrkārt, bija jābrauc pašai, jo tā vienkāršāk, nekā deleģēt to kādam citam, meklējot, kur tur tai eveselībā tas receptes numurs atrodams... Domāju, gana sarežģīti priekš vecākās paaudzes pacientiem, kas nejūtas digitālajā vidē kā zivs ūdenī. Savukārt erecepšu pluss varētu būtu tas, ka nav tām speciāli pakaļ jāiet, var sarunāt telefoniski un izpirkt.