Dzīve kā kino

[Amālija]

Pati izdomāju jautājumu, tagad laiku pa laikam to šķetinu savā prātā, izdomājot dažādas variācijas 
Ar šausmām iedomājos, ka man būtu jānoskatās visās tajās muļķībās, arī nekrietnībās, ko pastrādāju. Tajā laikā tās nešķita nekrietības. Būtu jāskatās kā priecājos par savām stulbībām un rauju matus par rīcību, kas gala rezultātā noveda ??? pie laba rezultāta.
Un ja vēl blakus kladīte ar pareizajām atbildēm, 

[nakata kngs]

Visādi brīnumi notiek.
Pieņemsim, jums tiek dota iespēja sākt dzīvi no sākuma. Ar piedzimšanu. Nosacījums: viss notiks tieši tāpat kā bija noticis pirmajā dzīvē. Pilnīgi viss. Lai būtu interesantāk (smagāk/vieglāk), jūs neko ietekmēt nevarēsiet, bet zināsiet, ar ko tā vai cita rīcība beigsies. Tā sacīt medus vai darva zaftes vietā.
Nu tā, it kā kino būtu vienīgais skatītājs, kurš otro reizi skatās filmu par sevi.
Jūs piekristu eksperimentam?

lai redzētu visu dzīvi, tas aizņemtu laiku - vēl vienu dzīvi....bet ja varētu kādu fragmentu, tad jā....piemēram, kad kalnos iekļuvu "rolling stones", biju komā, atjēdzos pēc dažam dienām slimnīcā...ja varētu to no malas pēc gandrīz 40 gadiem noskatīties - gan kā akmeņi lidoja, gan es krītu no kalna...kā ierodas glābēji...kā nogādā slimnīcā, ko ārsti saka, kā operē utt....es tak neko neatceros....tagad, pēc ilga laika, to noskatīties no malas varētu...varbūt uzzinātu, kas notika ar manu fotoaparātu "Zenit"?

[Pifs]

Principā, uzdevums -atnākt uz šito sjūdu bedri un nodzīvot cik var pēc sAvas sirdzaspziņas un cik nu var, kko iemācīties.
Tas arī viss.
Es pat negribu domāt kas slēpjas zem definīcijas-skaisti un pareizi. 

Manuprāt, ir ļoti grūti dzīvot, ja dzīvi uztver kā "sjūdu" (saprotu kā "sūdu")...bedri.
Man patīk mana dzīve. Esmu kritusi gan bedrēs, gan sūdos, gan sūdu bedrēs, bet vienmēr ir bijusi iespēja izrausties, piecelties, sakopties. Nelietības nekad neesmu darījusi. Pat netieši, jo nelietības ir nelietības. Muļķības gan. Iespējams, kādu esmu sāpinājusi, kādam "ceļu pārgājusi", bet nekad apzināti gremdējusi.
Ja būtu iespēja dzīvot no sākuma, tad gudrāk gan dzīvotu.

[Amālija]

Kāpēc gan šis jautājums man ienāca prātā? Tagad to vien daru kā atceros savus izgājienus. Un manu dvēseles stāvokli tas nebūt neuzlabo. Skumji.

[Krimsons]

Ir lietas, ko es savos sapņos būtu gribējis izdarīt citādāk.
Piemēram, mana pirmā sieviete varēja būt mana klasesbiedrene, kurai es patiku, kura patika man.
Bija situācijas, kad viņa reāli gribēja, pat īsti neapzinoties, ko viņa grib - hormoni tādi bija, tagad par to nav šaubu.
Visu dzīvi ik pa brīdim atminos tās situācijas, kad varēju viņu iegūt, tomēr beigu beigās pateicos Dievam, ka toreiz nobremzēju, jo, ja viņa šodien būtu mana sieva, es laikam būtu nelaimīgs.


Viņa arī šodien ir super sieviete (nopietna, godīga, mīļa un skaista), bet neesmu pārliecināts, ka kopā ar viņu man šodien būtu pietiekoši alternatīva pasaules izpratne.

[Amālija]

Šodien aizdomājos vēl tālāk. Iedomājos, ka esmu mamma pati sev. Un zinu, ko meita domā, dara. Redzu viņas greizos izgājienus, kļūdas, īpatnējos dvēseles stāvokļus.


Un izdomāju: cik labi, ka mana mamma neko nezināja.

[kvadra]

Ui, diespas mammām visu zināt!    Mammas jāsaudzē. Mazāk zin - labāk guļ.