Autors Tēma: Traktāts par dzeršanu  (Lasīts 2446 reizes)

0 lietotājiem un 1 viesis lasa šo tēmu.

Atslēdzies Bobs

Traktāts par dzeršanu
« : 2022. gada 01. jūlijs, 14:40:17 »
sīkiem burtiem sākuma informācija:
"šis ir tikai viedoklis, ar to es nekādā veidā nevienam nevēlos mācīt dzīvot"

tēma piederīga garāžas pļāpām, tāpēc arī ir šajā sadaļā.


Vienvārdsakot par dzeršanu. Tā kā es to esmu darījis, bet vairs nedaru nu jau pietiekamu laiku, man ir izveidojies kaut kāds kopsavilkums. Vispirms par dzeršanu mūsu paaudzei. Mums tas bija aktuālais rīcības akselerators galvenokārt jaunības dienās. Es teiktu - līdz gadiem 30-32 vajag dzert un sākumā var arī tā dūšīgi. Tad vēl statuss jaunietim nav tik nopietns un dzeršana palīdz eskalēt parastus nortikumus par neaizmirstamiem piedzīvojumiem. Un kad gan vēl citkārt kā jaunībā. Ir labi, ja cilvēks jūt, cik tālu viņš var iet - te es nedomāju, cik devas vienā reizē, bet gan cik bieži dzert līdz būtiska reibuma pakāpei. Tādā veidā mūsu vecuma cilvēki pārsvarā ir ieguvuši galvu reibinošus piedzīvojumus, ko skaidrā prātā nekad nebūtu atļāvušies.
Bet ir viens moments. Dzerot tiek zaudēts laiks. Gan pašā procesā, gan izejot no šī stāvokļa. Otrs moments ir veselība, trešais - iespējamā atkarība, kas tomēr skar tikai vienu salīdzinoši nelielu daļu. Šīs trīs lietas ir tās, kas rada nevēlamas blaknes tālākā dzīves gaitā, es teiktu, pēc gadiem 35. Laika ritējums kļūst ātrāks (tas paliek aizvien procentuāli īsāks salīdzinājumā ar jau nodzīvoto laiku), laiku ir jāizmanto darbībai. Veselība - zināms stāsts, atkarība ari. Šībrīža skatījumā es nevaru atļauties nosviest zemē laiku, ko no manis bez atlīdzības paņemtu dzeršana. Tas ir no fizikālu parādību jomas. Nesalīdzināmi skaidrāka uztvere ir nākamais moments, bet to neminēšu kā argumentu, jo tam netic lielākā daļa to, kuri turpina lietot mazās devās.
Tā kā - tad, kad ir sapelnīts vētraino piedzīvojumu handikaps turpmākajai dzīvei, ir laiks pievērsties kam nopietnākam un piedzīvojumi būs nopietni, pat ekstrēmi, bet loģiski un pārdomāti, atbilstoši attiecīgā vecuma statusam. Bēdīgi ir tad, ja jaunību pavada rukājot un dzert sāk vēlāk, cenšoties atgūt nokavēto.
Ja pārmēru ātri cilvēks pievēršas ļoti mērķtiecīgai sevis pašrealizācijai bez dzeršanas, es domāju, ka viņš tomēr mazliet zaudē un negūst no dzīves visu kolorīto notikumu gammu. Un lai arī es nekādi nenosodu šos cilvēkus, man tomēr dziļi iekšā ir sajūta, ka viņi kaut ko tomēr ir  palaiduši garām. Atgūt to nevarēs, sākot dzert vēlākos gados. Citādi uztvers pats dzērējs un kur nu vēl apkārtējā sabiedrība.
Jā, kādēļ gan tā mēreni pa vakariem nevarētu ieķitēt visas dzīves garumā. Tas taču ir forši. It depends. No cilvēka. Ko viņš vēl grib dzīvē izdarīt. Par traucējumu procentuālā skalā es dotu ap 20% (vismaz), ka regulārā ieķitēšana samazina gribu un savu mērķu sasniegšanas spēju. Un šajā sakarā man pat ir tāda doma, ka vēlāk, kad viss būs apdarīts un neko lielu vairs sākt nebūs jēgas, pie iedzeršanas varētu arī atgriezties, bet ne tagad, nekādā ziņā ne tagad. Tagad katra diena un stunda ir zelta vērta. Arī tas, ko es te forumā ierunāju, arī tas palīdz man kopējā virzībā, jo domas ir jāsadala, tām jānobriest un jānāk no intuitīvās apziņas, ko nevar panākt nepārtrauktā ritmā ražojot intelektuālo produktu.
Nedaudz man nav skaidrs par šodienas jaunatni, jo viņi vairs nepiedzeras tā kā mēs kādreiz un visumā ir baigi mērķtiecīgie (varbūt tikai ap mani tādi ir redzami un citur tā nav, nezinu). Un man nav skaidri tie viņu dzīves formēšanās principi, cik tālu tad viņi savā mērķtiecībā ies un vai nesaies uz īso. Bet visā visumā, varu izteikt cieņu no līdz šim novērotā. Protams, ir jau sliktie kadri, bet pat ja viņi ir par slinku kvalitatīvi strādāt, viņi vismaz diezgan skaidri zina, ko grib. Nu lai viņiem veicas, bet kā jau teicu, man nav īsti skaidra šisdienas jaunatnes nakotnes attīstības vīzija.
Bet ja reiz šāda viela kā alkohols ir radīta, tad tas ietilpst Lielajā Dievišķajā plānā, lai panāktu pretstatu līdzsvaru virs zemes.

Atslēdzies tuk

Atb: Traktāts par dzeršanu
« Atbilde #1 : 2022. gada 01. jūlijs, 15:09:04 »
 :smej: Ilgi domāji? Tev konkrēti vajag iedzert  :mrgr:  Citādi labi tas nebeigsies.  :smej:

Atslēdzies reno

Atb: Traktāts par dzeršanu
« Atbilde #2 : 2022. gada 01. jūlijs, 15:23:40 »
Nu man ir, kur ielikt novērojumu par šodienas jaunatni. Toč, nepiedzeras. Vismaz ne tādā ātrumā, kā mūsu jaunības ballēs. Stāv ar alus glāzēm rokā, pļāpā kaut ko. Man nepatika muzikālais fons, es aizgāju. Vīrs palika daudz ilgā, domāju, nu tā, atvilksies galīgā pālī. Nekā, esot tiik labi runājušies! Dzēris jau bija, bet to pašu alu. Esot gan kaut kādi vīniņi parādījušies un meitenes sākušas pa baseinu lēkāt, bet nekas tāds. Ballīte esot beigusies nākoša dienā ap 2 (14) -ar tik vāju alko jau var vilkt bezgalīgi. Zāles smaržu vismaz sākumā nejuta, šķiet, ka vēlāk arī nē.

Atslēdzies Amālija

Atb: Traktāts par dzeršanu
« Atbilde #3 : 2022. gada 01. jūlijs, 15:28:25 »
Cik noprotu, Bobs uz ātru roku uzrakstīja. Tādas pamattēzes. Kuras var apaudzēt. Kurām var piekrist vai noliegt.
Laba tēma. Kurā man ir ko teikt. Ir lielas praktiskās iestrādes.
Vēlāk turpināšu. Gan par jaunatni, gan iespējamo atsākšanu.

Atslēdzies tuk

Atb: Traktāts par dzeršanu
« Atbilde #4 : 2022. gada 01. jūlijs, 15:39:37 »
Izklausās, ka Bobim vēlme iedzert, tad mēģina sev formulēt argumentus - laika maz, mērķi lieli.  :mrgr: 


Jaunieši ir burvīgi. Arī ballītēs. Ir jauki pēcjāņu rītā piecelties ar domu, ka jāiet visu nokopt un konstatēt, ka trauki nomazgāti, sēta sakārtota.  :rofl:  Tagad citas vērtības, nav vairs tā padlaiku bezmēra dzeršana, prot baudīt dzīvi.

Atslēdzies mellene88

Atb: Traktāts par dzeršanu
« Atbilde #5 : 2022. gada 01. jūlijs, 16:20:43 »
Baaigi daudz burtu, bet kopumā. neko nepareizu nepateica  :b: Man vienk slinkums domāt par dzeršanu...neinteresē . :?:
Ja Zeme tiešām būtu plakana, kaķi jau sen, visu no tās būtu nometuši lejā.
IG- mellenessniega

Atslēdzies Minne

Atb: Traktāts par dzeršanu
« Atbilde #6 : 2022. gada 01. jūlijs, 16:31:22 »
Galīgi neaktuāli

Jaunieši man liekas dažādi - ir motivētie un bezjēdzības pārņemtie

Atslēdzies Camma

Atb: Traktāts par dzeršanu
« Atbilde #7 : 2022. gada 01. jūlijs, 17:06:40 »
Domāju, ka kopumā alkohola patēriņš uz ģīmi mazāks diez vai kļuvis. Alkohols ir pieejamāks un dažādāks. Kādreiz bija tikai šņabis. Alu varēja dabūt ar grūtībām, par kādu liķierīti i domāt nevarēja. Pašlaik mazākajā lauku veikaliņā alko sortiments sasniedz vismaz pussimts nosaukumus. Ir zudis ''dabūšanas'' un aizliegtā augļa efekts.
Grūti spriest, kas būtu ar skandināviem, ja alkohols būtu tik brīvi pieejams kā šeit. Iespējams, ka nebūtu šaušalīgo alkoprāmju.
Nekad neesmu sapratusi tos iedzert gribētājus, kuriem otrā dienā ir super sūdīgi. Tiešām tā stunda-divas reibumā ir to vērtas, lai norakstītu visu nākamo dienu? Un tā katras brīvdienas? Laikam jau man viegli runāt, jo līdz pohām nekad nav nācies dadzerties.
Visus sakost!

Atslēdzies tuk

Atb: Traktāts par dzeršanu
« Atbilde #8 : 2022. gada 01. jūlijs, 17:30:41 »
Es teiktu - līdz gadiem 30-32 vajag dzert un sākumā var arī tā dūšīgi.

Kkādi slimi plakanzemes murgi, rādās, tās smadzenes savulaik tā arī dūšīgi nodzertas.  :mrgr:

Atslēdzies kvadra

Atb: Traktāts par dzeršanu
« Atbilde #9 : 2022. gada 01. jūlijs, 19:24:25 »
Nevaru iedomāties nekādu pozitīvo efektu no jaunības pavadīšanas "dūšīgas dzeršanas" režīmā. Līdz 30 gadiem - lielo izvēļu laikā, kad jāgūst izglītība, jāizvēlas profesija, jāveido attiecības - pavadīt laiku šmigojot?  :alt:
Samulsināja mani minētā alternatīva - vai nu dzert, vai "pavadīt jaunību rukājot" - vai tad  citādas iespējas nav?  Nekādu piedzīvojumu, nekādu aktīvās atpūtas iespēju, sportošanas, pārgājienu, ceļojumu utml. ?
« Pēdējās izmaiņas: 2022. gada 01. jūlijs, 19:30:16 no kvadra »

Atslēdzies dip

Atb: Traktāts par dzeršanu
« Atbilde #10 : 2022. gada 01. jūlijs, 19:39:20 »
Par to, vai mūsdienās dzer mazāk. Nemāku atbildēt. Uz aci šķiet, ka mazāk. Bet to es  no savas apkārtnes. Pabraukājot pa laukiem, diezgan daudz pamatīgi nodzerti cilvēki. Diezgan nenosakāmā vecumā. Tas viens. Otrs - domāju, ka tagad vairāk lieto narkotikas. Jaunieši. Un arī turīgo gals. Diezgan daudz.
Agrāk. Kas tad bija agrāk - manā jaunībā? Tāpat kā smēķēšana, tas bija normāli. Darbā dzēra uz velna paraušanu. Visas ģēlas kārtoja ar alko starpniecību.
Mani ir nedaudz izbrīnījuši cilvēki, kuri NEKAD nav bijuši piedzērušies. Kuri nesaprot, kā ir, kad zūd filma. OK, OK, tas nav labi. Bet izbrīna :mrgr: Ne tagad, agrāk.
Tāpat uzskatu, ka ir ļoti svētīgi redzēt, kāds cilvēks ir tad, kad pamatīgi iedzēris. Kad visas stutes atlaižas. Kad skaistums nāk  no iekšām. Un nevajag bazarēt, ka tas jau alko, tas jau nav tas cilvēks pats. Ņefiga. Tas ir tas cilvēks pats. Īstais.
Jaunībā ļoti bieži tieši diezgan sažmigojusies parakstījos uz visādām aktivitātēm. Nevarētu teikt, ka nožēlotu. Bet skaidrā - diez vai.
Nevaru pateikt, kad bija brīdis, kad alko no laba čomaka pārvērtās par slogu. Kas velk lejā. Tagad atceroties, ļoti žēl tā nodzertā laika. Un naudas arī. Lai gan, atmetot dzeršanu, nesajutu, ka naudas kļūst vairāk. Atmetot smēķēšanu, sajutu.
Alko nelietoju laikam gadus 12. Vai 13. Neatceros. Nemaz nelietoju. Jo baidos. Esmu bez bremzēm. Ne tikai alko jomā.
BET!!! Kā rezerves variants tas paliek. Kad sapratīšu, ka viss. Ceļa tālāk nav. Varbūt. Nezinu.

Atb: Traktāts par dzeršanu
« Atbilde #11 : 2022. gada 01. jūlijs, 20:22:06 »
Es varētu piekrist tēzei par to, ka jādzer jaunībā - būs ko atcerēties un organisms vēl spēcīgs, var ātri atgūties  :mrgr: 
Turn that sh*t up louder, make it all go faster!

Atslēdzies Trix

Atb: Traktāts par dzeršanu
« Atbilde #12 : 2022. gada 01. jūlijs, 20:30:28 »
Nja. Vieni saka, ka dzert vajag mazāk, otri - ka vairāk, trešie - ka jaunībā, bet visi vienojas kopējā domā, ka dzert vajag. :D
[Joks.]
Es visu atceros, Ričard...

Atslēdzies lumbergs

Atb: Traktāts par dzeršanu
« Atbilde #13 : 2022. gada 01. jūlijs, 20:35:28 »
Protams, ka vajag! Čigāns atradināja savu zirgu no ēšanas, bet, kad gribēja atradināt arī no dzeršanas- zirgs nosprāga!

Atslēdzies kvadra

Atb: Traktāts par dzeršanu
« Atbilde #14 : 2022. gada 01. jūlijs, 20:47:34 »
Nē nu, var jau savu reizi iedzert. Es arī nekādu atturībnieces solījumu neesmu devusi. Ar mēru tā ir sava veida bauda. Nelaime sākas tad, kad zaudē kontroli un paliec bez bremzēm.  Tā taciņa ir slidena un robeža šaura...