Pats, pats tēmas sākums.
Ne jau matos ir tas sāls.
Mati, to trūkums - tas ir tikai tāds kā katalizators. Iespējams depresijas...Autorei ir ilūzija, ka ja spēs sadzīvot ar to, ka mati nav tādi kā gribētos, tad spēs sadzīvot arī ar visām citām likstām (veselības, naudas, vecums utt.).
Manuprāt, ir pretēji: ja apzināsi, ka ir problēmas, kuras iespējams, var risināt, tad mati vai to trūkums tāds nieks vien būs.
Nu kaut kā tā....