par īpašajām sajūtām/atmiņām

[Samotrākes Nīke]

Tēma dzima pļāpāšanā pie Lidl tēmas par garuma un īsuma priekšrocībām/trūkumiem. Nu tad stāstām par visu vienreizīgo - nopietnu vai smieklīgu, kas dziļi atmiņā iespiedies.
Mans sākotnējais ieraksts:
Dildām pierasts, ka visi čaļi par īsu, bet es joprojām atceros to vienīgo reizi un neatkārtojamo sajūtu, kad kavalieris aicina uz deju, es ceļos no krēsla un viņš izrādās VĒL īsāks par mani
Noglabāta atmiņu kambaros kopā ar tikpat vienreizējo un neakārtojamo sajūtu no tā laika, kad es, svaigi pēc augstskolas, vienu semestri pati nostrādāju par pasniedzēju - jopcik, tie studenti no manis eksāmenā baidījās nu labi, varbūt ne tieši no manis, no izkrišanas eksāmenā, bet vienalga.
P.S. Vai šī neprasās jauna tēma par īpašajām izjūtām dzīves laikā?

[Broņa]

Tā gribēja, tā gribēja, bet neviens neraksta.    Tā, ka pilnīgi man te jāieraksta. Nebijušas, unikālas izjūtas nāk prātā 1990. gada Dziesmu svētki un Barikādes (par spīti daddy, kurš garām gājis).

[nakata kngs]

Tā gribēja, tā gribēja, bet neviens neraksta.    Tā, ka pilnīgi man te jāieraksta. Nebijušas, unikālas izjūtas nāk prātā 1990. gada Dziesmu svētki un Barikādes (par spīti daddy, kurš garām gājis).

Broņ, laikam jau autore vēlējās runāt par individuālām sajūtām...Tevis pieminētās ir par masu/tautas kopības sajūtām...     
...man patīk gara auguma sievietes, bet pats neesmu maziņš, tāpēc izbaudīt deju ar garāku augumā dāmu nav sanācis...tagad gan jaunās meitenes aug garākas par mani...varbūt mazmeitu kāzās, ja būs garās 1,85+m meitenes, tad būs jāmēģina!

[olgucis]

  nu ja runā par garumu, man vienmēr patika pašas parametri. Man likās, ka jebkura garuma pielūdzējs blakus jūtās liels un varens. Nekādu problēmu vai kompleksu. Kā viens no paziņām izteicās, - Viņa nav sīka, bet gan kompakta ;o)))) Vai otra puse reiz paziņoja,- Mēs to laiku pa kuru es to zvirbuli meklēju zem deķa pieskaitām pie priekšspēles ;o)

[lumbergs]

ja parametru sakarā, tad atceros to īpašo sīkmaņa sajūtu. nekad nebija bijusi tāda, ar saviem 1.70 m esmu gājusi cauri visām Minnes minētajām stadijām, ieskaitot šiku zempapēžu kurpīšu pirkšanu 2os piegājienos,braucot uz Lietuvu .
 un tad,vidusskolā bija klasesbiedrene ar 1.80, kuru vedu uz Rīgu ,uz basketbola skolu iestāties. ejtunost,kā iegāju vestibilā, tā pazaudējos, pilnīgi VISI bija garāki par mani! klasesbiedru sloīto mopēdu Rīga12 nedabūju(tas joks no filmas), Agriņu mamma nelaida uz treniņnometni un vispār es spēlēju labāk par viņu!

[Bobs]

Man ir 1.82. Tādu garumu es sasniedzu 14 gadu vecumā, kad klasē pāraugu pilnīgi visus, pat garākos džekus. Tas bija gan tikai nepilnu gadu, jo es vairs garāks neaugu, bet pārējie gan lēnām pagarinājās. Baigi īpašo sajūtu gan man nebija. Protams, vienmēr jau gribējies būt 1.85, bet tā arī nav sanācis, lai gan faktiski par to nekā nepārdzīvoju. Bračka par mani garāks un vecāks, atbilst "lielā brāļa" apzīmējumam. Un meitenes, garākas par mani arī nav bijušas.

[kvadra]

Esmu neliela auguma. Un tad? Normāli.  Nekādu problēmu ne ar papēžu augstumu, ne kāju izstiepšanu lidmašīnā, ne vīriešu garumu. Patiesībā man labāk patīk vidēja auguma, nevis tie garie, ar kuriem runājot, galva atpakaļ jāatgāž.  Jā, reizēm nesniedzu veikalu augstākos/dziļākos plauktus, bet kaut kā jau var izlīdzēties. Vairāk kaitina, ka parasti visas džinsenes par garu, grūti atrast derošas 
Bet novēroju vienu lietu - ar gadiem manas garākās +/- vienaudzes it kā sarūk augumā, un es jau esmu ar viņām visnotaļ vienāda garuma.

[tuk]

Ar ko 1,85 labāks par 1,82? 

[nakata kngs]

...varbūt var dienēt Goda sardzē?...tur varbūt neņem 1,82 m, bet 1,85 m jau der!