Kā tas var būt, ka nav ko darīt? Nekad neesmu sapratusi, nesaprotu un nesapratīšu. Man visam laika nepietiek, ko gribētos, jo priekšā ir tas, ko vajag. Rokdarbi, grāmatas, filmas, sakārtot sakārtojamo, iemācīties valodu, - es, neizejot no mājas, līdz pavasarim varētu sevi izklaidēt un vēl viss nebūtu izdarīts.
Ja nu vienīgi citiem "nav ko darīt" ir tāpat kā "nav naudas" un "nav ko vilkt mugurā" - gan nauda ir, tikai varbūt nepietiek zelta naktspodam, gan mugurā ir ko vilkt, tikai pērnās sezonas jaciņa fui, gan darīt ir ko, bet gribas Kaut Ko Tāāāādu.
Vot, Amālij, paskaidro, lūdzu, nu kā tas ir, ka nav ko darīt? Ir milzum daudz iespēju, pat neizkāpjot no gultas. Abas kājas un abas rokas ģipsī? Tas nenozīmē, ka nav, bet ka nevar. Un arī tad - datoram ir balss vadība, vari sacerēt un ierakstīt dzejoļus vai stāstus. Ja ar galvu ir problēmas, tad grūtāk, bet tad neeksistē stadija, ka nav ko darīt, ja nu vienīgi trula nespēja nekam sakoncentrēties. Bat arī tad ko darīt ir, tikai spēka nav.
Nu paskaidrojiet man, kā var nebūt ko darīt?
