bērns ir jāveido, kā māla pika
un jāmāca piespiesties un lietas izdarīt līdz galam, konkrētam virzienam mazajos tīņa gados nav nozīmes... tā nav dabiska īpašība, tā ir jāiemāca, sākumā "mazas uzvaras", pēc tam, kad sajusta "uzvaras garša", var domāt par lielākām...
nu un jāatrod īstā motivācija, kas ar konkrēto bērnu, konkrētā vecumā strādā...
un runāties ar bērniem vajag!! ir normāli, ka bērns spriež un sapņo "kā bērns", arī 15 un 16 gados... vajag dažreiz piedalīties, bet NEKAD nedrīkst apcirst sapņus ar mūsu pieredzi, ka dzīve ir sūds un liela krāpšana... bērns ir ideālists
un intereses vajag, kaut to pašu kompi... mēs arī liedzām spēlēt, tak gāja pie draugiem/uz datorsalonu un tāpat spēlēja +papildus iedzēra... tad labāk mājās būtu spēlējis...
meita savējos ar mūzikas skolu "dušī", tas iemāsa saņemties... kamēr maziņi 7-10, neko daudz sprēgāt nevar/nemāk... a kad jau lielāki, tad iepatīkas/izdodas un aiziet tā štelle... lielie mūzeni pabeidza, orķestrī spēlē, mazdēls arī mājās savam priekam uz sintezatora laiž... es ierosināju - liekam jūtūbā, nē, negrib...