Raksti — Kants un karš Igors Šuvajevs03/01/2023
Par mieru cīnās, par to karo, taču aizmirst uzturēt mieru.
Panoptikons iezīmē topošo biopolitiku, kurā var fiksēt pat zoopolitiku. Un tieši uz to arī norāda Kants. Darbā Tikumu metafizika viņš raksta: “Līdzīgi tam kā par augiem (piemēram, kartupeļiem) un mājdzīvniekiem, jo tie, kas skar to skaitu, ir cilvēku nodarinājums, var teikt, ka tos var izmantot, izlietot un patērēt (likt nonāvēt), tā, šķiet, arī par augstāko varu valstī, suverēnu, var teikt, ka viņam ir tiesības savus pavalstniekus, kas lielākoties ir paša produkts, sūtīt karā kā uz medībām vai uz kaujas lauku kā uz izpriecas braucienu.” (TM A 345). Kants turpina: “Šis tiesiskais pamatojums (kas arī monarhiem var šķist neskaidrs) gan attiecas vienīgi uz dzīvniekiem, kas var būt cilvēka īpašums, taču nekādi nav attiecināms uz cilvēku, īpaši jau valsts pilsoni, kas valstī vienmēr skatāms kā likumdošanas dalībnieks (ne tikai kā līdzeklis, bet vienlaikus arī kā mērķis pats par sevi).” Kants paskaidro, ka cilvēks kā pilsonis ne tikai brīvi izšķiras par kara vešanu, bet arī tā pieteikšanu. Pretējā gadījumā ir iespējama tikai zoopolitika ar cilvēku medībām, slaktēšanas izpriecām, “dumjo mājlopu”
izmantošanu un patērēšanu. Kanta “miera projekts” attiecas uz republiku un tautu savienību, turklāt viņš aplūko formālus mierīgas sadzīvošanas nosacījumus. Republiku raksturo tas, ka pilsoņi publiski un atklāti risina kopīgo jautājumu (kā par to liecina vārdi: res publica), lai dzīvotu kā cilvēki. Savukārt pavalstnieki jeb padotie (cita vārda Untertanen nozīme – dzimtcilvēki) var justies derīgi un laimīgi zoopolitikas ietvaros.
Jā krievu karš dod mums laiku nomierināties un saprast, kas notiek. Un kā tas tika uztverts agrāk, kad kari bija ikdiena.
Kas mūsdienās būtu tiesības uz karu un kas tiesības pēc kara? Saruna ar Igoru Šuvajevu
https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/brivibas-bulvaris/kas-musdienas-butu-tiesibas-uz-karu-un-kas-tiesibas-pec-kara-sar.a171608/
