Es varu atbildēt tikai par sevi. Manī ir cieņa pret dzīvību un dzīvi, citu cilvēku jūtām. Apbrīna par piedzimšanu un pietāte pret aiziešanu. Bez stulbiem,nesaistītiem komentāriem. Man šķita aizvainojoša Tava komunikācijas forma. Punkts. Bet tas bija jau aizvakar. Bet varbūt padomā, pirms zūdies, ka Tevi tik briesmīgi mobingo, kā tas nākas, ka tieši Tevi? Nu nav te nekādi briesmoņi, kā zīmē- katrs ir cilvēks, par daudz ko domas nesakrīt, gadās rupjāku vārdu pateikt, gadās slikta diena vai retrogrāds di@sā. Bet, ja šie dažādie cilvēki, neatkarīgi viens no otra, saka, ka kaut kas Tavā runā nav labi, tomēr ir vērts par to padomāt.
ja par tēmu- jā, es domāju par savu nāvi, es gribētu aiziet tā, lai nevienu neapgrūtinātu, lai palicējiem vieglāk, negribētu, lai process sāpīgs. bet viss Dieva rokā, neba nu man kāds īpašas vēlmes jautās, kad tas brīdis pienāks. protams ir arī bailes, kā no visa nezināmā, tas ir tikai cilvēciski. un nē- tā nav tabu tēma, kā Tev liekas, jo mēs visi jau pie simts gadu sliekšņa.
P.S izlasi, ko nozīmē vārds nekrofīlija, baidos, ka Tu domā nekrofobiju.
