No dīvāna skatoties [nelasīju]:
Bankā mētājas 400 miljoni, bet bankai nav informācijas, kam tie pieder? Katram kontam ir īpašnieks, īpašniekam ir vārds, uzvārds vai nosaukums un personas kods vai reģistrācijas numurs. Kā var nezināt, kam konts ar 400 miljoniem pieder? Tie miljoni stāv koferīšos seifā? Seifam arī ir reģistrēts iznomātājs. Tad mētājas atkritumu maisā stūrī uz grīdas? Un apkopēja Žeņa strādā tik slikti, ka neviens to maisu līdz šim nav pamanījis? Tas ir vienīgais, kā es varu izskaidrot šādu dīvainu atradumu. Tas par banku labu neliecina - tātad banka nav spējīga sakārtot savas finanses. Un ja tāda banka varēja eksistēt, tad ko dara VID un pārējās iestādes, kas bankas uzrauga? Ā, pareizi, dzenā zeķu tantiņas pa tirgu, lai kāda nenopelna liekus trīs eiro.
Runāja, ka ABLV dzen cauri kreiso naudu. Šādā gadījumā banka slēps, kam pieder konti ar miljoniem, un izliksies, ka nekā nezina. Arī tas par banku neko labu neliecina, jo bankai nevar uzticēties. Jautājums tas pats - ko dara tie, kam šādi miljoni ir jāatrod? Dzenā zeķu tantiņas.
Ja pareizi izsekoju, kaut kādus melnos darījumus, šķiet, atrada, un tāpēc šai bankai uzkasījās (nepretendēju uz precīzu atstāstu), bet atkal nonākam pie tā paša - katram kontam ir jābūt īpašniekam. Ja to nevar atrast un nevar izsekot, no kurienes nauda nākusi, tas neko labu neliecina par izsekotājiem. Vai nu nevar (fui!) vai negrib (fui!).
Šajā gaismā – jebkura varianta gaismā – banku prasības uzrādīt sievasmātes bēru naudas izcelsmi līdz kapeikai un piekasīšanās pie negaidīti saņemta tūkstoša ir vienkārši ņirgāšanās, ja neuzrādīti ir 400 miljoni. Ak, jā, vieglāk ir meklēt atslēgas tur, kur ir gaišāks, nevis tur, kur tās var atrast.
Pēc šādām "Latvenergo lietām" kāds vēl grib man aizrādīt, ka es pārāk slikti domāju par krējuma spēju un vēlēšanos atrisināt valsts problēmas? Un ka uzskatu visu valdības un co virzienu par vēlēšanos piegrābt sev pēc iespējas vairāk, plēšot pēdējo ādu ar visu gaļu no tiem, kam nav nekaunības zagt miljonus?
