– Anniņa nav mauka. Anniņa nav mauka? Anniņa nav mauka???!!! Nu, piedodiet!
Arī atvainošanās.

IMHO piedošanas lūgšana (no sirds, nevis kā piemērā

) nozīmē to, ka cilvēks ir sapratis, ka ir kļūdījies, izdarījis kaut ko sliktu otram, un to spēj atzīt skaļi. Arī tā pati uzkāpšana uz kājas skaitās. Kurš atvainojas, kurš kaut ko noburkšķ, kurš pasaka, lai novāc savu kāju no viņa zābakapakšas, jo zoli smērē.
Ir cilvēki, kuru atvainošanos nesagaidīt, jo visi viņu nodarījumi tiek attaisnoti, ka tā vajadzēja, pats uzprasījās vai ka tā nemaz nebija.
Varu saprast rīcību, bet piedot nevaru. Droši vien ja viņu rīcībai nebūtu būtisku seku, piedotu, jo es ta saprotu, kāpēc viņi tā rīkojās. Bet viņi turpina nest sviestu, ka tā nemaz nebija, es visu izdomāju, vainīga tu pati vai citi utt.
Par izlīguma seksu gan man ir pretējs viedoklis. Ja cilvēks man ir iedi@sis dvēelē, tad kāds tur vairs sekss? Es tevi tagad izmīlēšu, bet par to tev jāaizmirst, ko es tev izdarīju vai neizdarīju? T.i., - tam seksotājam ir divi prieki - pirmais: iekakāt cepurē, otrais: par to vēl paseksot. Bet tam, kuram ieķēzīja cepurē, tikai viens, un tas pats apšaubāms. Nezinu, kā sievietes, bet par izlīguma seksu esmu dzirdējusi tikai no vīriešiem. Skuju. Tu vispirms izbeidz darīt riebeklības, un tad es padomāšu, vai man uz tevi vēl vērsies.