Atvainošanās un piedošana

[Spārka]

pārinodarījuma izlīdzināšanu, notikušā izrunāšanu, a la rokas paspiešanu

Labi, tikai tur neietilpst ne Soņečka, ne Apsīšu J. pazemīgie varoņi. Citās valodās tas būtu acquiescence, смирение.
Tas, ko Tu domā - reconciliation, примирение.
Nu neko, SNors nav vainīgs, ka latviski tam ir viens vārds ar 2 nozīmēm, un viņš tās neatšķir  

[Minne]

Soņečku es neņēmu vērā 
Jo, zinot SNor, ar katru skaidrošanos viņš ieslīd dziļāk..

[tuk]

Iespējams tas "samierināties" nav nekāds pazemojošs stāvoklis, drīzāk dzīves gudrība neaiztikt sūdu lai nesāk smirdēt un cūkas pērles tāpat nenovērtēs, ber cik gribi. 

[Spārka]

Iespējams tas "samierināties" nav nekāds pazemojošs stāvoklis

Mūsu laikos - noteikti, daudzos gadījumos. Tie literārie piemēri bija pagadījušies no aizpagājušā gadsimta nogales un pārstāvēja fizisku, materiālu un morālu samierināšanos.

[tuk]

Atšķirība, iespējams, no kādas pozīcijas skatās, lingvistiskas, filosofiskas, psiholoģiskas utt...

[SNor]

Bet, ja kāds, gar klētiņas priekšu garām ejot, ierunājās: "Ta ta "meisters" strādā dūšīgi!" tad labāka drauga Ādamam nevajadzēja. Viņa grumbainais ģīmis noskaidrojās kā saulīte, un "meisters" pats (buršu viņš neturēja) ielaidās garu garās valodās. Tātad Ādams priekš sevis cīnījās izkarot divi tituļus: no jauniem "krusttēva", no vecākiem "meistera" godu. Varu teikt, ka ikkatrs no paša pirmā gala bija pazaudējis viņa laipnību, kas nemācēja tā ievērot.

Samierināšanās nozīmē arī abu piekāpšanos. Bet ne jau tā ka viens piekāpjas , bet no otra piedošana nav gaidāma un viena pazemošanās iznāk. Laba ilustrācija ir Jēkabu Apsīša stāsts "Krusttēvs Ādams", kur krietni jaunāka sieva Ieva ir par traku dusmīga uz veco kara invalīdu Ādamu. Un tur samierināšanas izpalika, kaut ar sieva un vīrs skaitījās.