Vispār virsraksts ir klikbaits, jo viesis no viņpasaules mani apciemoja no rīta – tajā brīdī, kad tu mosties, bet līdz galam vēl neesi atgriezies realitātē. Es neesmu nedz reliģioza, nedz dziļi pasista uz ezotēriku, bet man vienkārši gribējās par to izstāstīt.
Pirmo reizi, pirms pāris dienām, es jau biju pārāk pamodusies un saprāts momentā noraidīja to sajūtu, ka kāds ar mīkstām ķepiņām no kājgala čāpo man pāri pie galvas, kā to mēdza darīt mana pirms dažiem mēnešiem mirusī kaķenīte. Šorīt zemapziņa ļāvās – tip, tip, ķepiņas pārčāpo man pāri un apsēžas uz krūtīm. Reāli es viņu neredzu, bet gara acīm redzu jo spilgti. Saprotu, ka noglāstīt nevarēšu, bet es ar viņu runājos: Paldies, [kaķa vārds], ka atnāci, paldies, ka tu par mani rūpējies!
Komentāri nav obligāti.
