memuāri

[Luīze]

Paņēmu lasīt Zigmara Liepiņa memuārus "Mūzaīka". Bija interesanti. Atmiņas par bērnību Liepājā, par studiju gadiem Latvijas Konservatorijā, par grupu veidošanu un koncertbraucieniem pa bijušo psrs un ārvalstīm, par komercdarbību un izaicinājumiem pasniegtas caur savām izjūtām un interesantiem gadījumiem. Pats Liepiņš nav nekāda medusmaize un bieži saka, ko domā, īpaši neizvēloties izteicienus, bet arī neizliekas labāks nekā patiesībā ir vai bija. Iespējams, kādas situācijas apraksts no cita tās dalībnieka skatu punkta varētu būt atšķirīgs, bet tās ir Liepiņa atmiņas un viņa skatījums uz notikumiem un cilvēkiem.
Viens no aprakstītajiem notikumiem ir par to, ka LNO izīrēja telpas Igora Krutoja svinībām un kā pēc tam Tvnets zākājās. Par goda un cieņas aizskaršanu LNO vadība interneta portālu iesūdzēja tiesā. Grāmatā publicēti visu tiesas instanču lēmumi, kur katrs nākamais aizvien samazināja kompensācijas summas, un pēdējā instance nolēma, ka visi izdevumi jāsedz LNO vadībai. "...šis gadījums būtu salīdzināms ar situāciju, kad izvarota sieviete tiesā vēršas pret izvarotāju, bet tiesa saskata, ka viņa ir vainīga pavedinošas rīcības dēļ, guvusi baudu un par to vēl jāsamaksā izvarotājam..." (c)

Interesanti, ko par Zigmara Liepiņa grāmatu saka Sandra Veinberga, Raimonds Pauls, Elīna Garanča, Jānis Šipkēvics un citi?

[Leonora]

Nebija pārāk interesanta. Un Z.L.ik pa laikam Paulam uzbrauca Pats sev baigais stārs liekas.

[nakata kngs]

Nebija pārāk interesanta. Un Z.L.ik pa laikam Paulam uzbrauca Pats sev baigais stārs liekas.

...nu, stārs ne stārs - tas ir kā uz to skatās, Zigmāram ir "Lāčplēsis", bet nedzird, ka R.Pauls būtu atdevis to Goda ordeni, ko saņēma no Krievijas 2010.gadā...tagad tas ir Negoda ordenis

[Luīze]

Miks Ozoliņš "1001 guru" **
Īsti nesauktu par memuāriem. Drīzāk tāds kā pārspriedums par savu dzīves uztveri, klāt piepinot biogrāfiskus faktus un personas. Nodaļu virsraksti vien liecina, par ko stāsts - "Es tad", "Es kā vīrietis", "Es un sievietes", "Es un vīrieši", "Es nākotnē"... es, es, es.... Pāramerikanizētais dzīves skatījums un vārdu izvēle - latviski, manuprāt, ir Kirkegors nevis Kjerkegors un puzle nevis pazls   Teksts brīžiem ir tikai lielajiem burtiem, kas vietām vēl izcelti boldā. Nu tā, lai visiem ir skaidrs, kas ir svarīgi. Visa grāmata ir pilna ar Osho citātiem un ne tikai, vispār ar daudz citātiem, lai lasītājam ir skaidrs, ka Miks nav nekāds seklais puisis, bet ir lasījis šo to vairāk par daiļliteratūru. Un spējīgs gan sieviešu barus izmīlēt (5-8x dienā), gan sliktajiem puišiem pa purnu sadot. Un viņam ir vienalga, ko citi par viņu domā.
Galvenā atziņa grāmatā - darīt to, kas sagādā prieku sev, un nedarīt pāri citiem. Tas tā īsumā.

[Luīze]

Georgijs Danelija "Pasažieris bez biļetes" *****
Grāmatu tulkojis Gundars Āboliņš, un tā ir līdzīga pēc stila un formāta Zismana grāmatai par orķestra pasaules pažobelēm. Kinorežisors Danelija stāsta visādus atgadījumus par sevi, saviem tuviniekiem, draugiem un nejaušiem paziņām, par kino un ne tikai. Interesanti, ka pēc izglītības Danelija ir arhitekts, taču kino vilkme bija stiprāka.

[Luīze]

Princis Harijs "Liekais" (Spare)
Bija interesanti lasīt, ko nozīmē dzīve nepārtrauktā paparaci ielenkumā un provokācijās. Lai gan grāmatā attēlots tikai prinča Harija skatījums uz notikumiem, tik un tā vērts aizdomāties, ka ne viss ir tā, kā prese to raksta.


Harodija ar Bruno Vincentu "Aiztaupiet to mums" (Spare us)
Viegla parodija par prinča Harija grāmatas notikumiem. Iesaku lasīt secīgi. Vai arī nelasīt vispār.