Ja bērni mantošanas brīdī ir nepilngadīgi, tad manto arī bērni savas daļas, tikai tās pārvalda aizbildnis (māte) un reāli ar to īpašumu neko nevar darīt pirms bērnu pilngadības. Ja nepilngadīgie bērni nepieteicās mantojumam - vispār nezinu, vai tas iespējams –, tad, domājams, visi vilcieni ir aizgājuši, ja pilngadīgi – tāpat. Man arī "tajos 90." tētis nomira, – nekāds bardaks ar mantošanas lietām nebija. Ij Vēstnesī publicēja (labi, kurš gan tādu lasa), ij pašai pateica vairāki radi, lai neaizmirstu pieteikties (savai mikroskopiskajai daļiņai, bet tomēr). Nevajag jau nu "expadomju pārus" par idiotiem uzskatīt tāpēc, ka tajā laikā dzīvoja. Mēs arī tādi paši padomju produkti, bet vārdu "mantojums" visi bija dzirdējuši un arī PSRS eksistēja jurisprudence un mantojuma tiesības.
Bet tik un tā - bērniem nekas "nepienākas", kamēr vecāki dzīvi.
Šeit tā bilde no otras puses nav zināma. Varbūt tur ir tādi zemūdens akmeņi, par ko "nemīļais" dēls pat neaizdomājas, viņam šķiet, ka nepatiesi apbižots, bet īstenībā bijis maita po žizņi. Es te, protams, izsaku no pirksta izzīstas spekulācijas, neapvainojieties, bet cik bieži cilvēliek pašiem šķiet, ka viņi jau vislabākie, viņi jau tikai labu, bet tie citi... Taču no otras puses aina reizēm paveras pavisam pretēja.
Vēl tikai klusiņām pačukstēšu kā divu bērnu māte - viņiem abiem liekas, ka to otru jau nu mīl vairāk. Iespējams, ka to "mīļo dēlu" māte īstenībā nemīlēja, tāpēc kompensēja ar īpašumu, bet "nemīļais" tikai iedomājās, ka viņu nemīl.
Tas, ka nevajag ieguldīties sev nepiederošā īpašumā vairāk nekā tik, cik pēc tam nav žēl patērētās naudas un laika, mūsdienās jau nu nav kekāds jaunums. Pat vecāku īpašumā, kamēr tas nav tavējais. Un īpaši tad, ja viens no bērniem skrien un plēšas, bet otrs neklapē ar ausīm.
Tas dzīvoklis "bagātajam brālim" no kurienes? Paša nopelnīta hipotēka? Tad kas traucēja nopelnīt arī otram brālim savu dzīvokli Rīgā? Skaudība, ka otram ir, bet viņam neiedeva?
Joprojām - nav zināms kāpēc māte pārdeva dzīvokli vienam no bērniem, un nekad nebūs zināms. Neredzu juridisku pamatu situāciju pacelt un risināt savādāk (IMHO to vispār nevar izdarīt). Iespējams, ka var tiesāties par izdevumu kompensāciju, uzrādot katru čeku par benzīnu zāles pļāvējam un katru trimera spoli, plus video ar sevi strādājam šā īpašuma pagalmā, bet šaubos, ka tur būs reāls iznākums. Vai tad kāds viņam teica - tā māja ir tava, ej pļaut? Vai pats izdomāja, ka māja būs viņam?
Emocionāli štruntīgi, ja ir tā, kā izskatās no "apdalītā" skatpunkta, bet joprojām neredzu juridisku pamatu strīdam.
