Par gliemezi. Vienu. Lielu vīngliemezi. Nu jau gandrīz vai jāsaka - mājdzīvnieku, vai...
Uzrodas katru vakaru vienā un tajā pat vietā vakariņās, bet vakariņas...
Stāsts sekojošs. Pirms dažām nedēļām bija viesi, neliela draugu pasēdēšana pie vīna glāzes un tā. Vakars bija jauks, sarunas ievilkās pēc pusnakts, viesiem aizbraucot tika nolemts, lielo terases sakopšanu atstāt uz rītu. Bet naktī vēja brāzmas bija apgāzušas viesu piesmēķēto pelnutrauku un izsmēķi ļoti neveiksmīgi iebiruši spraugā, kurā mana roka tos neaizsniedz. Nu, atbrauks meita no ceļojuma, izķeksēs, lai paliek, nav jau mirstamā vaina... Bet katru vakaru tajā šķirbā uzrodas vīngliemezis. Katru vakaru. Katru, bez izņēmuma. Arī šovakar. Esam sākuši jau pat sveicināties. Šovakar Tukkungs paņem lukturi, nu ko viņš tur vakaros dara? Izrādās, viņš tiem visiem izsmēķiem ir nograuzis tabakas daļu līdz pašam filtram! 
Nikotīnatkarīgais!!! 
Tur vien pāris palicis neapēstu. Tukkungs saka, būs jāpērk viņam turpmāk smēķi, citādi būs lomkas...
Piliens nikotīna nogalinot zirgu, gliemezis mielojas jau trešo nedēļu un šim nekas...
