Izbraucām tādu riņķi. It kā nekas liels, kopā kādi 70-80 km ( plus vēl turp atpakaļ no Jūrmalas), bet kopā 9 stundas sanāca ceļā.
Dobelē visu zinām. Ķirpēnu angārs tagad arī sestdienās strādā, bagāžnieku tirgotāji gan tikai svētd. Bet nevajag arī. Jūklis parastais, es vispār nesaprotu, kā viņi tur kaut ko var izvākt un sakopt. Vairākas jaunās māmiņas ar sīkajiem (Raiens gandrīz pazuda)kaut ko atrada. Mēs ar draudzeni atradām katra pa krūkai, kaut kāda angļu hand-painted.
Kroņauce -milzīgs stadions, ēka ar dižu jumtu "Saime", veikals ar smukām kūkām un salātiem, darbdienās ēdnīca. Pirmā kafija kafe "Mēnestiņš", brokastīm gan nekā piemērota, muziku jaunās meitenes uzlikušas īstu bumsītāju, bet terase tīri tā nekas.
Penkule.
Būtu zinājušas, ka tur tik stilīga kafejnīca ceļa malā, būtu Mēnestiņu izlaidušas, kaut gan arī te nekā tāda viegla, ko ēst, nebija. Otrpus ceļam klasiskā mūra baznīca. Tā arī nav atkopusies no graudu glabātavas -logos stikla bloki. Bet jumts salabots un ieliktas durvis -bez kliņķa un atslēgas. Viss kluss un sakopts, tikai vēlāk FB izleca, ka vinās mājās piedāvā ābolus. Bet nekas, tos mēs salasījām pamestā dārzā Bēnē.
Bēne.
Visa veikalu buķete -Elvis, Aibe un Tops. Badā nepaliksi. Tā arī vienīgā dzīvība, vēl pāris autoservisi un frizētava, kurā "bez pieraksta neienākt". Bēnes maizes veikals izrādās sen vairs nepastāv, bet maizi nopirku Elvī. Saldskābmaize ļoti garšīga. Galvenā šķērsiela ir Stacijas iela -vienā galā stacija, kur izrādās karjeru kā stacijas priekšnieks sācis vīra vecvectēvs. Blakus, aiz sarūsējuša žoga, ūdenstornis -kā no brāļu Grimmu pasakas. Tur arī salasām superīgus baltos dzidros. Skaistas sarkanu ķieģeļu ēkas, vienā -tā kā humpalas, tā kā jaunas preces, viss lielās kaudzēs. Koši puķu dārzi, viss nopļauts, nogrābts. Ielas otrā galā Bēnes muiža. Palaimējies, jo samērā neliela, ja noņemtu aizmugures padomjlaika piebūvi (bet diezgan korektu), tad būtu lielas ģimenes mājas izmēros. Lejā strauja un tīra upīte Auce -visu laiku līkumo paralēli ceļam. Laukus pļauj, ik pa brīdim milzonīgi traktori
Vecauce
Laikam jau viena no varenākajām muižām Zemgalē. Ap 1900. plānos 42 ēkas -ieskaitos fazānu māju. 1905. gadā -protams- revolucionāri nodedzinājuši un aizveduši 3 vezumus ar vīna pudelēm. Uradiņiki 2 pēc tam atraduši, viens tā arī pazudis līdz šai baltai dienai. 1911. gadā miris barons Medems, viņu izvadījusi visa Auce, kaisītas puķes un tirgotāji melnās frakās šerengā stāvējuši no stacijas līdz kapiem. Diez, no kurienes tie revolucionāri? Jančuks samācījis? Pils nopostīta arī abos karos, atjaunota 50. gados, tādēļ interjeri diezgan smieklīgs savārstījums, ieskaitot 70. gadu kaltas lustras. Ātri izstaigājām un uzkāpām tornī, jo sāka jau sarasties orķestranti -pūtēji, lieli un mazi un klausītāji uz koncertu.
Pilī jau no 20. gadiem Lauksaimn. akadēmijas mācību bāze. Varētu jau vēl staigāt un skatīt, komplekss milzīgs.
Auce
Kaut kā neuzrunāja, tas mazpilsētiņu klusums un tukšums tāds skumīgs, lai gan skaidri saprotams -pie mums cilvēki neiet sēdēt uz ielas kafejnīcās, ( es arī neeju)visi pirkumi veikti no rīta, ko tur apkārt staigāt.Darbdienā noteikti būtu dzīvelīgāk.
Ķeveles avoti arī Karaļavoti, kārtējā vieta, kur tā kā Napoleons, tā kā Kārlis XII dzēris. . Tur varēja taisīt papildus riņķi pa zemes ceļu, bet nē. Pirmā avota vieta izmūrēta, tālāk vēl 6, nākošais izverd no zemes. Godīgi sakot, dzert es to ūdeni negribētu, bet vieni tur pacietīgi bija piepildījuši 2 milzīgos bunduļus.
Lielauce
Tāds pats klusums. Mazliet pamaldamies, kamēr atrodas Lielauces pils, jo norādes nav. Tāda puslīdz saprātīga izmēra klasika ar skatu uz ezeru un aizaugušu parku. Sākumā domāju, ka kāds pasākums, jo daudz mašīnu, bet tie laikam visi ezerā vai arī remontnieki -viss stalažās.
Tad nu vēl līdz Bikstiem, kārtīgas pusdienas ar sēņu mērci Dzirnaviņās. Sāk līt. Ceļmalā tirgo gailenes, baravikas, ābolus. Pēc pieredzes zinu, ka cenas te ir oi -oi-ja jau brauc garām ar mašīnu, tad esi baigais bagātnieks. Bikstiem tagad jauna elpa, jo pietur Liepājas vilciens.
Vakarā 6 mājās, sajūtos nogurusi, lai gan mierīga braukšana pa asfaltu (vienreiz aizvedu draudzeni pa traki akmeņainiem zemesceļiem, kas piedevām putēja) Vīrs smuki pārkrāsojis kāpnes un virtuves grīdu, varu atlaisties un iedzert vīnu.
