Viendien sanāca emocionāla diskusija ģimenē.
Pamatā doma tāda, ka es jau esmu baigais stagnāts un kā tā var, nu kā tā var... Riebjas uzspiestie jauninājumi, tajā skaitā arī telefonā un palūdzu uzlikt vacapam atjauninājumu, jo vairs bildes nevarēju sūtīt. Nu nelietoju es internetu telefonā! Kā jau te teicu, ikdienā sanāk regulāri ap 10 datoru tā vai citādi lietot, kur nu vēl telefonā ko grābstīt.
Jaunie sajūsmā par ātriem finansu norēķiniem un citu figņu, kā tad es ar banku tiekot galā? Bla bla, bla bla.
Pajautāju, vai šie maz zina, cik cilvēku (procentuāli) lieto jaunās, ''advancētās'' tehnoloģijas? Ahā, šitie vecie, dumjie drīz izbeigšoties un būšot jau ''jaunās ģenerācijas seniori''.
Jaunajiem pratā neienāk vairākas lietas.
1) Ar vecumu zūd asums un var būt tā, ka pensionārs ir ne tikai sociāli-finansiāli, bet arī mentāli. Redzu, kā kādreizējais fiziķis pārvērties par lubenu seriālu fanu un sen aizmirsis, kā lasīt īsziņas podziņtelefonā.... bēdīgi.2) Krutajiem un ''aizsargātajiem'' appiem vajag attiecīgi krutu telefonu, kas nemaksā lēti, vienmēr apbrīnoju skolniekus ar gadžetiem štukas vai pat vairāku vērtībā. Nez, ar algu 800 uz rokas un dzīvokļa īri/kredītu 300 + komunālie kaut kas paliek pāri krutiem gadžetiem?3) Internets arī šo to maksā. Bez tam, kā nupat pārliecinājos, ir vēl samērā lielas teritorijas, kur neta nemaz nav...
Isi sakot, nez vai izdosies 100% pāreja uz pilnībā elektronizētu sadzīvi. Nemaz nerunājot par visādu sistēmu savstarpēju nesavietojamību - kovida laikā pārliecinājos, cik laika vajag valsts datu sistēmu sinhrinizēšanai (dažas tā i palika retardētas). Par bardaku pat vienas bankas norēķinos var palasīt pukstēšanas tēmā.
Nu jā, vienmēr kāds būs atpalicis un duraks. Jātiecas uz jaunāko, gaišāko, uz saulaino tāli... bet pasta nodaļas pensiju saņemšanai vēl tik drīz nelikvidēs...
