Mājas kafejnīcas Talsu novadā 26. aug.

[reno]

Brauciens bija paredzēts šā vai tā, tad nu pievienojām kaut ko interesantu.
Dižstendes Bruņinieku pils
Kaut kas tur nebija sanācis -solīto kaligrāfijas izstādi nemanīja, Varbūt, ka tas notika kaut kad vēlāk. Uzkodu cenas likās saskrūvētas -plātsmaizes gabaliņš 2 eur. Pluss -varējām ielūkoties pils telpās. Par pili, protams, to grūti nosaukt, bet šarmants sens namiņš. Pati Dižstende kādreiz bijusi diža vieta, muižas ēka tagad tukša, skola likvidēta. Milzīgā zirgu manēža pamazām grūst kopā. Parks un dzirnavu dīķis sakopts

Bilde no cita brauciena, agrā pavasarī

[Amālija]

Nekad neesmu bijusi.

[Samotrākes Nīke]

Nja, latviešiem tiešām ir lielummānija - Gaiziņš ir kalns un šitā būdele pils 

[Amālija]

Tā nav lielummānija. Tā ir mīlestība.

[reno]

Mazliet pievīlušās braucām apkārt Talsiem uz Valdemārpili, kur mazpulcēni rīkojas baznīcas dārzā. Tā bija visinteresantākā vieta, jo baznīcās jau parasti iekšā netiek. Tur bija pārsteidzošs altāris un kancele -kokgriezums ar gleznojumiem no apm. 1770. gadiem, vecās grīdas plāksnes. Tornis piebūvēts vēlāk, var redzēt vecās durvju eņģu vietas, bijušas arī kapenes, kas pašliek iekonservētas, bet esot izvazātas jau Lielā mēra laikā, kad Sasmaka izmirusi pilnīgi tukša. Interesanti, ka altāris rotāts ar mazām 6-stūru zvaigznītēm. Vai vietējie amatnieki zināja, ka tā ir arī Dāvida zvaigzne? Pie durvīm satikām baznīcas mācītāju Kristīni Ēci, kas oficiāli saucas evaņģēliste, jo Vanaga baznīca sievietes neordinē. Viņa izvadāja un izstāstīja un tā bija abpusēji laba tikšanās, jo tagad viņai būs padomi, kā rīkoties tālāk, lai varēti izdarīt nelielu pārbūvi arh. piemineklī.
Baznīcas dārzā notika gan vietējās dzejnieces dzejas grāmatas atvēršana, gan ansambļa koncerts, apgleznošana ar hennu un protams, kafejnīca.
Jauka atmosfēra, mazpulku meitenes darbojās pārdodot un apkalpojot pie galdiem, ļoti garšīga maize, visi slavēja ugunskura zupu, nopirkām līdzņemšanai pīrāgus un kūciņas

[reno]

Tālāk braucām uz Tiņģeres muižu, kas kā visur ir bijusi skola, tagad tur ir pagasta valde, bibliotēka , tautas nams, skaists parks ar mīlestības saliņu un lapenīti, vārdu sakot, apdzīvota un apsaimniekota.
Tur jau bija nopietna "restorācija" ar visādiem ēdieniem, veselu baru jauniešu, kas apkalpo. Mēs paņēmām kafiju -ļoti labu - un "Freileņu desertu". Telpās laikam nekas liels no muižas nav saglabājies, un droši vien celta ap kādu 1900. gadu -būs jāpaskatās.
Neliela tirgošanās vieta, nopirku ķiplokus. Piedāvājumā bija kaut kāds pulveris vegāniem, no kā taisa laikam klimpas.
Bērni salikuši pārdošanā krellītes. Gribētos ieteikt kaut ko raksturīgāku, kā suvenīru.

https://visittalsi.com/ko-redzet/kaziniekiem/tingeres-muiza/

[reno]

Braucot atpakaļ uz Talsiem, pat saule uzspīd. Vienīgā mājas kafe Talsos uzstājas ar veģetāriem un vegāniskiem ēdieniem. Paldies, tas nav priekš mums. Pastaigājam, debesis atkal tādas draudīgas, bet ir jauki silts. Kādreiz bija tāda interesanta kafejnīca Martinelli, izbeidzās, tagad tajā vietā  ir Stendera picas, telpas pilnīgi pārbūvētas. Senāk tur bija tāda mājīga krodziņa stilā, bet laikam pārāk smalki. Picu nē, bet klasika -kartupeļi frī un medniekdesiņas ar kokakolu bija atbilde vegāniem.
Mājās braucot kaut kā nenogriezu uz iecerēts Talsu šosejas, bet trāpīju uz Vandzeni -Uguņiem -Upesgrīvu. Vispār Uguņos es pat biju pieteikusies uz kafiju un kūku "Eņģeļos", bet tikai uz 18.30, braucām garām. Tur laikam viss bija ļoti smalki, ar pieteikšanos uz noteiktiem laikiem un vakarā koncerts ar biļetēm biļešu paradīzē. Pie Dzirnavezera arī bija pamatīgs burziņš, vispār visur bija ļoti daudz cilvēku, Tiņģerē pat vesels autobuss.

Uguņciems ir mana tēva agrās bērnības vieta, un vispār dzimta no vecāsmammas puses nāk no Uguņciema un tikai tad aiziet uz Kalteni.

Kaut kāda pulcēšanās bija arī Mērsragā, bet Engurē vispār cilvēku bari, izrādās rudens tirgus, ar tiešām reāliem zemniekiem, ābolu un bumbieru kastēm. Marinētas baravikas gan laikam es ne no viena nepirktu.

Bet īstais tusiņš gatavojās Kauguros -šmara pulcējās uz "Krāsu svētkiem" kur visus apber ar kaut kādiem krāsainiem pulveriem. Tirgošanās, Lunaparks, vēlāk droši vien koncerts, bet līdz mums neskanēja

[Leonora]

Nja, latviešiem tiešām ir lielummānija - Gaiziņš ir kalns un šitā būdele pils 

 

Nekad neesmu bijusi.


Tu tik daudz kur neesi bijusi,  ka piezogas doma- kur Tu līdz šim dzīvojis? 


Reno žetons par aprakstiem, bet vislabāk būtu pa bildei un 1 teikums. Neticu, ka kāds tik garu lasīs. Ja nu Amālija:D

[Amālija]

Jā, es lasu gan. Man patīk. Un es tiešām daudz kur neesmu bijusi. Ir kur izvērsties.

[kvadra]

Iedomājies, izlasīju ''tik garu''     Un paldies reno par aprakstiem. Kas tad mums te, kaut kāds komiksu grāmatiņu līmenis, vai, lai vairāk par vienu teikumu izlasīt grūti būtu.


Bijusi it kā daudz kur esmu, bet tā, caurskrienot, caurbraucot, darbos un darīšanās.  Ko redzējusi visās tajās vietās... Visbiežāk, neko.   

[Luīze]

Tas jau forši, ka reno ir ko aprakstīt. Te noteikti ir vairāk tādu, kas lasa aprakstus, nekā tādu, kuri nelasa

[lumbergs]

Man ļoti patīk Reno un Amālijas apraksti, Latvija ir tik skaista un neatklāta! Paldies Jums!

[Samotrākes Nīke]

Nja, latviešiem tiešām ir lielummānija - Gaiziņš ir kalns un šitā būdele pils 

Vispār tas bija domāts kā joks  bet daži uztvēra to nopietni.

[reno]

Tas nu būtu pilnīgi nejēdzīgi -ielikt bildīti un pierakstīt -es te biju

Pie Valdemārpils baznīcas pulcējās vēl viena burvīga kompānija -mazpilsētas zieds.
Blakus mājā tāds neliels, simpātisks balkoniņš un tur 4 vīrieši sapulcējās un sāka skaļi līksmot, iemalkojot no pudelēm. Pārāk uzkrītoši negribējās fotografēt, tādēļ bilde neatspoguļo šīs kompānijas neviltoto vitalitāti