Nedaudz jau protams met spalvu, bet cilveekiem jau ar katru dienu kaads mats izkriit. Meitenes katru dienu reizes 5 vismaz pa parku kaartiigi izskrienas, veel ik paar dienas ar dabiigo saru suku pakjemmeju, kaut arii iisspalvainas. Vasaraa juuraa peldinam. Divreiz gadaa, kad maina spalvu, tad gan trakaak, tad ir viss ar spalvaam. Bet shiem gadiijumiem man kraajumaa veci palagi, ko uz gultaam un diivaaniem saklaaju. Ik peec paar dienaam nomainu, izpurinu un izmazgaaju. Nav dizhi smuki, toties nevienam nav liegts prieks miiljoties.
Vispaar- ja godiigi- neredzu jeegu ieviest mazsuni, ja uz diivaana nee, gultaa nee. Tur jau viss kaifs, ka siicis kopaa ar tevi uz diivaana tv skataas un pie reizes saanu silda. Vai naktii skjiet, ka otra sega uzklaata, jo mazaa blakus.
Nu taa kaut kaa....
Un vispaar- mums visi sunji ir gjimenes loceklji....