Arī saprotu Kvadras sajūtas, tik man kaut kā pretēji. It kā laba īpašība - prasme pasmieties par sevi, BET...Nekādi nevaru saprast un pieņemt un man tas vienmēr šķitis pazemojoši, ka zālē esošie smejas par lietām par kurām jākliedz. Te domāju padomijas humoristus un humoru. Ņemot vēl vērā, ka šāds humors tika atļauts. Sadistiski. Mazohistiski. Man vienmēr ir bijušas bezcerīgas dusmas, ka man jādzīvo tādā iekārtā, kurā ir deficīts, kurā ir blati un vispār, ka nekā nav. Kamēr kap.valstīs pat kuros tur gados jau bija automātiskās veļas mazgājamās mašīnas un viss cits.
Tāpēc šis ir tas gadījums, ka absolūti neaizvaino, ja citi ar attīstītu ekonomiku ironizē par reāli "pūstošu" iekārtu.
